Dobelē izglāba vīrieti
26. novembrī neilgi pēc pusnakts Dobelē, Zaļajā ielā 37, dega dzīvojamā māja.
Dobelē – soliņš saktas formā
Jau kopš septembra laukumā pie Dobeles novada pašvaldības ēkas tika realizēts NADĪNES VENCEVIČAS un RŪTAS SĀVIČAS projekts. Dobelnieces piedalījās Hipotēku bankas klientu kluba “Mēs paši” izsludinātajā projektu konkursā, kurā uzvarēja un ieguva 400 latus projekta realizācijai. Pirmdien abu jauniešu iecere tika pilnībā īstenota, tika atklāts jaunizveidotais soliņš.
No pieticīgā laulību galda Sibīrijā līdz dimanta kāzām
Dimanta kāzu viesi 24. novembrī bija ELEONORAS un VOITIKA KOKINU no Anneniekiem plašā tuvinieku saime, kas pulcējās, lai kopā ar laulāto pāri atzīmētu šo svarīgo notikumu dzimtā.
Tiekoties ar “Zemgali”, abi gaviļnieki stāsta, kā iepazinušies, atceras laulību dienu un, sarunā piedaloties meitai SKAIDRĪTEI IRMEJAI, atklāj savas ikdienas gaitas.
Eleonoras un Voitika dzimtā puse ir Daugavpils apkaimē – Kalupes un Nīcgales pagastā. No turienes 1949. gadā sācies izsūtījums uz Omskas apgabalu.
- Nokļuvām sovhozā, un tas toreiz bija ļoti būtiski, jo tur par darbu maksāja, - runātīgāka ir Eleonora, bet dzīvesdraugs, cītīgi sekojot līdzi sacītajam, piekrītoši māj ar galvu.
- Tiesa gan, tā samaksa bija neregulāra un ļoti niecīga. Valdīja liela nabadzība.
Pirms izsūtīja, abi pazīstami nebijām, bet vecāki attāli cits par citu zināja. Var sacīt, ka mūsu vecāki virzīja notikumus, baidoties, ka tikai kāds no mums neieskatās turienes jaunietī. Tā mēs 1952. gadā “iestūrējām laulības ostā”. Ceremonijas nebija. Abas saimes sasēdās pie maza galdiņa un nolēma, ka mēs abi esam laulāts pāris.
Tas bija 23. novembrī. Sibīrijā šajā laikā jau ir dziļa ziema. Mūsu laulība oficiāli tika reģistrēta pavasarī, kad varēja nokļūt attālajā pilsētā, kur bija dzimtsarakstu nodaļa. Turp apmēram 30 kilometrus devāmies ar zirgu, lai sakārtotu dokumentus. Dokumentos ierakstīja 23. novembri, kā bijām lēmuši.
1956. gadā novembrī atgriezāmies Latvijā.
Plašāk lasiet laikrakstā:
* Kad omei un opiņam svētki
* “Bites mani atrod”
* Rīgas iela Sibīrijā
* Galvenais vārds pieder Voitikam
* Saimes balle rudenī
“Ābolu maiss” aizceļoja uz Mālpili
Dobeles trešais “Ābolu maiss” ir atradis savu īpašnieku un sestdien aizceļoja uz Mālpils novadu pie vidējās paaudzes deju kolektīva “Sidgunda”. Tie, kuri “Ābolu maisam” seko no pirmsākuma, zina, ka tas ir vidējās paaudzes deju kolektīvu konkurss, kura idejas iniciatori un īstenotāji ir Dobeles kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzīpars” dalībnieki un vadītājs Gints Baumanis.
Pasākums notiek ik rudeni un nu risinājās trešo reizi. Konkursa galvenā balva ir “Ābolu maiss” gan tiešā veidā, gan mākslinieciskā – veidojums kokā, ko darinājis aucenieks Jānis Bensons. Abi maisi ir ceļojoša balva, ko nākamajā gadā jānogādā Dobelē, lai tā atkal rastu īpašnieku. Tiesa gan, īstais ābolu maiss ik gadu tiek piepildīts no jauna, un par to gādā Latvijas Valsts augļkopības institūts, kas ir viens no konkursa atbalstītājiem.
Plašāk lasiet laikrakstā!
Bikstos šogad uzteica “rozīnītes”
17. novembrī Bikstu tautas namā norisinājās valsts svētkiem veltīts sarīkojums, kura laikā tika arī sacīts paldies pagasta darbarūķiem, kuri strādā paši, rada darbavietas citiem ļaudīm un arī čakli kopj savus īpašumus.
Latviešu piedzīvojumi Krievzemes plašumos
Turpinot stāstu par tērvetnieka MODRA GOBAS piedzīvojumiem, medījot ārpus Latvijas, šoreiz “Zemgale” piedāvā iespēju ielūkoties viņa piedzīvojumos Krievijā, medījot vienu no bīstamākajiem un arī viltīgākajiem mūsu kontinenta plēsējiem – brūno lāci - un iepazīstot šīs valsts Tālo ziemeļu iedzīvotāju dzīves filozofiju.
100. dzimšanas dienā – ziedi un vēlējumi
Svētdien 100. dzimšanas dienu svinēja ANEĻA KOVAĻEVSKA, kura pēdējos desmit gadus dzīvo Dobelē pie meitas Sofijas Nemmes, bet līdz tam mita Vecaucē.
Gaviļnieci Dobeles novada pašvaldības vārdā sveica pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns un vecākā referente Dzintra Matisone, sociālā dienesta pārstāve Ilze Brākmane un Dobeles Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Gaļina Augustovska, tuvinieku saime.
Sirmā māmuļa viesus sagaidīja, saposusies un tuvinieku aprūpēta, vien, saņemot ziedus, klusi bilda, kam gan tie nesti un vai tiešām dzīves ceļš ir jau gadsimtu garš. Jubilāre pati nav runātīga, tādēļ par mātes dzīves gaitām “Zemgalei” pastāstīja SOFIJA NEMME.
Dobelnieks uzvar Lasvegasā
No WPC pasaules čempionāta spēka trīscīņā jeb pauerliftingā, kas notika Lasvegasā (ASV), atgriezies titulētais elites grupas sportists, sporta kluba “Gold Barbell” vadītājs un sportists, dobelnieks IVARS CĪRULIS, kurš čempionāta svara kategorijā līdz 110 kg izcīnīja uzvaru un nu ir pasaules čempions šajā sporta veidā.
Savukārt divpadsmitgadīgais dobelnieks TOMASS RIHARDS ČIAPS, kurš arī startēja sacensībās Asv un piedalījās gan ekipējuma, gan bez ekipējuma divīzijā, arī var lepoties ar zelta medaļu abās kategorijās.
Bez ekipējuma divīzijā pietupienos viņam tika ieskaitīti 110 kg (svara stieņa spiešana guļus - 60 kg, vilkme - 140 kg). Summā pacelti 310 kg, un izcīnīta pirmā vieta.
Darbi vedas, domājot labas domas
Šajās dienās arī dokumentāli ir noslēgusies Dobeles evaņģēliski luteriskās dievnama fasādes krāsošana, kas bija iespējama, pateicoties bijušā dobelnieka Andra Grūtupa atbalstam. To sarunā ar “Zemgali” apstiprināja Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece LĪGA FREIBERGA.
Vaicāta, kā nodomu izdevās īstenot, Līga Freiberga sacīja:
- Es domāju, ka Dievs Andra Grūtupa sirdī ielika domu un vēlmi ziedot līdzekļus dzimtās pilsētas dievnama fasādes krāsošanai. Atstāstot Andra Grūtupa sacīto, zinu teikt, ka viņam tika uzdāvināta fotogrāfija ar atjaunoto Tirgus laukumu, kur redzama arī baznīca – pelēka un neizteiksmīga. Tad radās ideja ziedot līdzekļus dievnama krāsošanai.
Plašāk lasiet laikrakstā “Zemgale”!
Bēne svinēja dzimšanas dienu
Atzīmējot Latvijas Republikas Proklamēšanas 94. gadadienu, kā arī noslēdzot Bēnes 740. jubilejai veltīto pasākumu ciklu, pagājušo piektdien Bēnes tautas namā notika svinīgs sarīkojums, kas bija pulcējis ļoti kuplu apmeklētāju pulku.