Pirmdiena, 2022. gada 15. augusts
Vārda diena : Dzelde, Zelda, Zenta

Turpina cīņu ar latvāņiem, neaizmirstot par pārējiem darbiem

25.07.2022 Indra Cehanoviča Autores foto

   Zebrenes pagastā šonedēļ vēl ritēja pēdējie sagatavošanās darbi rīt plānotajiem pagasta svētkiem, kuru laikā tradicionāli visas dienas garumā notiks sportiskās aktivitātes, arī «Zebrenes ceļojošā kausa» izcīņa pludmales volejbolā, kas mīsies ar dažādiem izklaides pasākumiem lieliem un maziem. Plānota arī pēdējā gada laikā dzimušo mazuļu un viņu vecāku godināšana.
   Kā «Zemgalei» pastāstīja Bikstu un Zebrenes pagasta pārvaldes vadītāja IRĒNA DABRA, šogad Zebrenē svētku laikā sveiks četrus mazos zebreniekus. Viņa piebilda: pagasts var lepoties ar kuplām saimēm, jo trīs no rīt godinātajiem mazuļiem savā ģimenē ir trešie bērniņi, savukārt viens savai māmiņai ir piektā atvasīte.
– Protams, būs arī dažādas radošās darbnīcas, kopīga zupas ēšana, mazākajiem apmeklētājiem būs sarūpētas atrakcijas un plānota arī putu ballīte, savukārt pieaugušie vakarā varēs izlocīt kājas zaļumballē, – stāstīja pārvaldniece.
   

Būs jauni soli, top estrādes nojume

   Citādi Zebrenē, tāpat kā citviet, ikdienā rit parastie uzturēšanas un labiekārtošanas darbi. Tāpat kā citviet, tiek pļauta zāle, kopti puķu un košumkrūmu stādījumi. Vērienīga būvniecība vai apjomīgi remontdarbi pagastā šogad nav plānoti, tomēr arī paredzētie nelielie uzlabojumi ieviesīs Zebrenes ainavā patīkamus jaunus vaibstus.
Pamazām ciematā uz priekšu virzās plānotā vietējās brīvdabas estrādes nojumes un sānsienu izbūve. Tā gan nedaudz iekavējusies, jo uzņēmējam bija radušies daži sarežģījumi, bet tuvākajā laikā darbus plānots pabeigt. Otrdien, kad notika saruna, Irēna Dabra pieļāva, ka līdz pagasta svētkiem, kā bija sākotnēji plānots, celtniecība pilnībā vēl nebūs pabeigta, bet, visdrīzāk, pamata konstrukcijas būs jau uzstādītas un pārvilktas ar plēvi, lai pasargātu māksliniekus no iespējamiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Līdz šim brīvdabas estrāde ciematā bija vien neliels betonēts skatuves laukums. Šogad estrāde beidzot tiks «ietērpta».
   – Domājot par ciemata labiekārtošanu, jau ir iegādāti astoņi soliņi, ko atlicis vien uzstādīt. Ar sešiem no tiem nomainīsim jau esošos solus, kas savu laiku ir nokalpojuši. Atlikušos divus paredzēts uzstādīt līdzās gājēju celiņam, kas ved uz autobusu pieturu. Tā Zebrenē atrodas attālāk no ciemata centra, dzīvojamajām mājām, tāpēc cilvēkiem, īpaši vecāka gadagājuma, šādi soli noderēs, lai, mērojot ceļu līdz pieturai, uz mirkli apsēstos un atvilktu elpu.

Uzlabos Upes ielas ceļu

   Sarunbiedre arī pastāstīja, ka ciematā ir uzsākta Upes ielas ceļa sakārtošana. Tas atrodas ciematā esošo privātmāju rajonā. Daļēji jeb 270 metrus brauktuvi klāj asfaltsegums, kuru gan arī jau sāk «grauzt laika zobs», tomēr bedrīšu tajā vēl nav, bet atlikušos 140 metrus - grants segums, kas ir diezgan sliktā stāvoklī. Tāpēc tika pieņemts lēmums lūgt pašvaldības budžetā rast līdzekļus tā sakārtošanai.
Kā skaidroja Irēna Dabra, vispirms notika Upes ielas ceļa ūdens novades sistēmas atjaunošana, jo jau labu laiku šajā vietā nefunkcionēja meliorācijas sistēma, līdz ar to stiprāku lietavu laikā pa minēto ceļu bija apgrūtinoši pārvietoties. Sarunbiedre arī izteica cerību, ka kādā no nākamo gadu budžetiem varēs paredzēt finansējumu pie atjaunotās meliorācijas sistēmas pieslēgt arī ciemata centra lietusūdeņu novadi, līdz ar to šis jautājums Zebrenē būtu pilnībā sakārtots.
   Ūdens novades sistēma nu ir sakārtota, un drīzumā plānota grantētās brauktuves daļas dubultā virsmas apstrāde. Darbus veiks SIA «Saldus ceļinieks». Kā liecina Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) informācija, šis uzņēmums uzvarēja visās iepirkuma par ielu un ceļu virsmas apstrādi Dobeles novadā sadaļās. Kopējā līgumcena, par kādu novada teritorijā notiks minētie darbi, ir 773245,15 eiro. Zebrenes pagasts bija iekļauts vienā iepirkuma sadaļā kopā ar Annenieku, Bērzes un Krimūnu pagastiem. Par brauktuvju virsmas apstrādi šajās četrās teritorijās noslēgtā līgumcena ir 226790,09 eiro (visas summas šeit un turpmāk minētas bez PVN – I.C.).

Arī ikdienas uzturēšana nav lēta

   Protams, kā ik gadu, notiek arī pārējo Zebrenes pagasta ceļu uzturēšana – līgumu ar iepirkuma uzvarētājiem par šo pakalpojumu vasaras sezonā pašvaldība noslēdza vēl maijā. Zebrenē, tāpat kā Bikstos, vasarā par ceļiem rūpējas SIA «Meliorceltnieks» pieaicinātā apakšuzņēmēja - SIA «Rotas». Jāpiebilst, ka saskaņā ar IUB datiem Dobeles novada pašvaldības ceļu un ielu ikdienas uzturēšanu vasaras sezonā pavisam šogad nodrošina seši uzņēmēji, kopējā līgumcena par šo pakalpojumu ir 553873,88 eiro, no kuriem 64914,99 eiro izmaksās ceļu uzturēšana Bikstu un Zebrenes pagastu teritorijās.
   – Zebrenē šovasar vairākās vietās labojām ceļu iesēdumus. Plānots, ka vēl šonedēļ tiks uzbērts jauns grants segums 600 metru garā Mālkalnu ceļa posmā. Šo brauktuvi sākām sakārtot vēl pērn, kad jaunu grants kārtu uzbērām 1,2 kilometru garumā. Kad būs paveikts šogad plānotais, varēs sacīt, ka vēl viens pagasta ceļš ir savests kārtībā, tātad nākamgad varam domāt par cita sakārtošanu, - stāstīja pārvaldniece.
– Protams, iespēju robežās ir salabotas arī bedres, kas bija izveidojušās brauktuvēs, kuras klāj asfalts. Tāpat ar pretputekļu materiālu jeb absorbentu nokaisījām ceļu, kas ved uz «Zaļkāju» mājām. Šai brauktuvei pieguļ lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tāpēc ražas novākšanas laikā satiksme šajā apkaimē ir diezgan intensīva. Citviet pagastā šis jautājums nav tik aktuāls, jo pārsvarā blīvākā iedzīvotāju koncentrācija pagastā ir Zebrenes ciematā, kā arī viensētās, kas atrodas pie asfaltētā reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža. Jāatceras arī, ka ierobežoto finansiālo līdzekļu dēļ nākas rūpīgi izvērtēt, kur absorbentu kaisīt un kurā vietā bez tā tomēr var iztikt. Šī pakalpojuma izmaksas ir diezgan augstas.

Sērga, ar kuru kauja nerims vēl ilgi

   Diemžēl, bet jau ilgāku laiku Zebrenes pagastā ar mainīgiem panākumiem rit smagā cīņa ar Sosnovska latvāni. Dobeles novadā tieši šajā apkaimē izveidojušās, iespējams, lielākās šī invazīvā indīgā auga platības.
   – Latvāņu izplatīšanās ātrums un dzīvotspēja ir vienkārši apbrīnojami, - sacīja Irēna Dabra. – Pietiek izcirst kaut nelielu platību meža, kura apkaimē kaut kur aug latvāņi, lai pēc gada jaunajā izcirtumā jau stalti slietos viens vai vairāki indīgie augi.
   Tie izveidojuši audzes pat pavisam netālu no Zebrenes centra, vietā, kur reiz atradās kopsaimniecības lauksaimniecības tehnikas stāvlaukumi, pie pamestām ēkām, lauksaimniecībā neizmantotās zemēs... Daļa šo īpašumu pieder pašvaldībai. Tāpēc pērn lūdzām vietvaru budžetā paredzēt kaut nedaudz līdzekļu, kas būtu domāti tieši latvāņu apkarošanai. Mūsu rīcībā bija nonākusi jaunākā informācija par latvāņu apkarošanas metodēm, kas liecināja, ka šim nolūkam var izmantot selektīvos herbicīdus. Nomiglojot ar tiem latvāņu audzi, šie augi nonīkst.
Tiesa gan, atviegloti uzelpot nav pamata, jo paiet pavisam neilgs laiks, un latvānis atkal izdzen jaunu dzinumu, jo iznīcināta tiek vien auga v i r s z e m e s daļa, tādējādi neļaujot augam izziedēt un nogatavināt sēklas, bet sakne paliek. Ieguvums no šādas apkarošanas metodes ir, ka tikmēr, kamēr latvānis sasparojas augšanai, šajā vietā pagūst sazelt dažādi citi, zemi un vijīgi, augi, kas noklāj platību, traucējot kaitniekam ātri sazelt un izziedēt.
Pērn šādu metodi izmantojām 7,1 hektāra platībā, šogad miglosim kopā aptuveni desmit hektārus. Atkal apstrādāsim ar herbicīdu gan tās vietas, kur to izmantojām pērn, gan arī ciemata teritoriju līdzās bijušajām kūtiņām. Tur, satrunējušo kūtsmēslu kaudzēs, latvāņiem ir īsta paradīze. Šī noteikti nav viena gada cīņa un ir arī diezgan dārga – viena hektāra nomiglošana maksā apmēram 240 līdz 250 eiro bez PVN.
Var jau būt, ka, atkārtojot miglošanu gadu no gada, kādu reālu pozitīvu rezultātu izdosies panākt. Ir tikai viens bet – ar selektīvajiem herbicīdiem nevar strādāt ūdeņu aizsargjoslās, tur atļauts tikai roku darbs. Tātad nepieciešama nemitīga teritorijas appļaušana, jo latvānis ataug ļoti ātri. Un pašaizsardzības instinkts tam ir ļoti spēcīgs – tikko ataudzis pēc nopļaušanas, vien pārdesmit centimetrus, nevis pāris metru garš, tas jau steidz izziedēt, lai izkaisītu savas sēklas. Līdzās grāvis ar ūdeni, un sēklas kopā ar to ceļo tālāk un tālāk...
   Tāpēc esmu ļoti pateicīga SIA «Agro Kaķenieki», kas šogad pievienojās mums cīņā ar latvāni, sākot miglot ar šiem augiem invadētās platības, kas atrodas līdzās uzņēmuma apsaimniekotajiem laukiem. Arī «Latvijas valsts meži» un «Latvijas valsts ceļi» cenšas miglot to pārziņā esošās zemes platības, kurās ieperinājies šis nelūgtais kaimiņš. Iespējams, ja vien mums pievienotos vēl citi pagastā saimniekojošie uzņēmumi vai lauksaimnieki, vēlamo rezultātu sasniegtu ātrāk.

 

Uzlabos Upes ielas ceļu

   Sarunbiedre arī pastāstīja, ka ciematā ir uzsākta Upes ielas ceļa sakārtošana. Tas atrodas ciematā esošo privātmāju rajonā. Daļēji jeb 270 metrus brauktuvi klāj asfaltsegums, kuru gan arī jau sāk «grauzt laika zobs», tomēr bedrīšu tajā vēl nav, bet atlikušos 140 metrus - grants segums, kas ir diezgan sliktā stāvoklī. Tāpēc tika pieņemts lēmums lūgt pašvaldības budžetā rast līdzekļus tā sakārtošanai.
Kā skaidroja Irēna Dabra, vispirms notika Upes ielas ceļa ūdens novades sistēmas atjaunošana, jo jau labu laiku šajā vietā nefunkcionēja meliorācijas sistēma, līdz ar to stiprāku lietavu laikā pa minēto ceļu bija apgrūtinoši pārvietoties. Sarunbiedre arī izteica cerību, ka kādā no nākamo gadu budžetiem varēs paredzēt finansējumu pie atjaunotās meliorācijas sistēmas pieslēgt arī ciemata centra lietusūdeņu novadi, līdz ar to šis jautājums Zebrenē būtu pilnībā sakārtots.
   Ūdens novades sistēma nu ir sakārtota, un drīzumā plānota grantētās brauktuves daļas dubultā virsmas apstrāde. Darbus veiks SIA «Saldus ceļinieks». Kā liecina Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) informācija, šis uzņēmums uzvarēja visās iepirkuma par ielu un ceļu virsmas apstrādi Dobeles novadā sadaļās. Kopējā līgumcena, par kādu novada teritorijā notiks minētie darbi, ir 773245,15 eiro. Zebrenes pagasts bija iekļauts vienā iepirkuma sadaļā kopā ar Annenieku, Bērzes un Krimūnu pagastiem. Par brauktuvju virsmas apstrādi šajās četrās teritorijās noslēgtā līgumcena ir 226790,09 eiro (visas summas šeit un turpmāk minētas bez PVN – I.C.).

Arī ikdienas uzturēšana nav lēta

   Protams, kā ik gadu, notiek arī pārējo Zebrenes pagasta ceļu uzturēšana – līgumu ar iepirkuma uzvarētājiem par šo pakalpojumu vasaras sezonā pašvaldība noslēdza vēl maijā. Zebrenē, tāpat kā Bikstos, vasarā par ceļiem rūpējas SIA «Meliorceltnieks» pieaicinātā apakšuzņēmēja - SIA «Rotas». Jāpiebilst, ka saskaņā ar IUB datiem Dobeles novada pašvaldības ceļu un ielu ikdienas uzturēšanu vasaras sezonā pavisam šogad nodrošina seši uzņēmēji, kopējā līgumcena par šo pakalpojumu ir 553873,88 eiro, no kuriem 64914,99 eiro izmaksās ceļu uzturēšana Bikstu un Zebrenes pagastu teritorijās.
   – Zebrenē šovasar vairākās vietās labojām ceļu iesēdumus. Plānots, ka vēl šonedēļ tiks uzbērts jauns grants segums 600 metru garā Mālkalnu ceļa posmā. Šo brauktuvi sākām sakārtot vēl pērn, kad jaunu grants kārtu uzbērām 1,2 kilometru garumā. Kad būs paveikts šogad plānotais, varēs sacīt, ka vēl viens pagasta ceļš ir savests kārtībā, tātad nākamgad varam domāt par cita sakārtošanu, - stāstīja pārvaldniece.
– Protams, iespēju robežās ir salabotas arī bedres, kas bija izveidojušās brauktuvēs, kuras klāj asfalts. Tāpat ar pretputekļu materiālu jeb absorbentu nokaisījām ceļu, kas ved uz «Zaļkāju» mājām. Šai brauktuvei pieguļ lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tāpēc ražas novākšanas laikā satiksme šajā apkaimē ir diezgan intensīva. Citviet pagastā šis jautājums nav tik aktuāls, jo pārsvarā blīvākā iedzīvotāju koncentrācija pagastā ir Zebrenes ciematā, kā arī viensētās, kas atrodas pie asfaltētā reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža. Jāatceras arī, ka ierobežoto finansiālo līdzekļu dēļ nākas rūpīgi izvērtēt, kur absorbentu kaisīt un kurā vietā bez tā tomēr var iztikt. Šī pakalpojuma izmaksas ir diezgan augstas.

Sērga, ar kuru kauja nerims vēl ilgi

   Diemžēl, bet jau ilgāku laiku Zebrenes pagastā ar mainīgiem panākumiem rit smagā cīņa ar Sosnovska latvāni. Dobeles novadā tieši šajā apkaimē izveidojušās, iespējams, lielākās šī invazīvā indīgā auga platības.
   – Latvāņu izplatīšanās ātrums un dzīvotspēja ir vienkārši apbrīnojami, - sacīja Irēna Dabra. – Pietiek izcirst kaut nelielu platību meža, kura apkaimē kaut kur aug latvāņi, lai pēc gada jaunajā izcirtumā jau stalti slietos viens vai vairāki indīgie augi.
   Tie izveidojuši audzes pat pavisam netālu no Zebrenes centra, vietā, kur reiz atradās kopsaimniecības lauksaimniecības tehnikas stāvlaukumi, pie pamestām ēkām, lauksaimniecībā neizmantotās zemēs... Daļa šo īpašumu pieder pašvaldībai. Tāpēc pērn lūdzām vietvaru budžetā paredzēt kaut nedaudz līdzekļu, kas būtu domāti tieši latvāņu apkarošanai. Mūsu rīcībā bija nonākusi jaunākā informācija par latvāņu apkarošanas metodēm, kas liecināja, ka šim nolūkam var izmantot selektīvos herbicīdus. Nomiglojot ar tiem latvāņu audzi, šie augi nonīkst.
Tiesa gan, atviegloti uzelpot nav pamata, jo paiet pavisam neilgs laiks, un latvānis atkal izdzen jaunu dzinumu, jo iznīcināta tiek vien auga v i r s z e m e s daļa, tādējādi neļaujot augam izziedēt un nogatavināt sēklas, bet sakne paliek. Ieguvums no šādas apkarošanas metodes ir, ka tikmēr, kamēr latvānis sasparojas augšanai, šajā vietā pagūst sazelt dažādi citi, zemi un vijīgi, augi, kas noklāj platību, traucējot kaitniekam ātri sazelt un izziedēt.
Pērn šādu metodi izmantojām 7,1 hektāra platībā, šogad miglosim kopā aptuveni desmit hektārus. Atkal apstrādāsim ar herbicīdu gan tās vietas, kur to izmantojām pērn, gan arī ciemata teritoriju līdzās bijušajām kūtiņām. Tur, satrunējušo kūtsmēslu kaudzēs, latvāņiem ir īsta paradīze. Šī noteikti nav viena gada cīņa un ir arī diezgan dārga – viena hektāra nomiglošana maksā apmēram 240 līdz 250 eiro bez PVN.
Var jau būt, ka, atkārtojot miglošanu gadu no gada, kādu reālu pozitīvu rezultātu izdosies panākt. Ir tikai viens bet – ar selektīvajiem herbicīdiem nevar strādāt ūdeņu aizsargjoslās, tur atļauts tikai roku darbs. Tātad nepieciešama nemitīga teritorijas appļaušana, jo latvānis ataug ļoti ātri. Un pašaizsardzības instinkts tam ir ļoti spēcīgs – tikko ataudzis pēc nopļaušanas, vien pārdesmit centimetrus, nevis pāris metru garš, tas jau steidz izziedēt, lai izkaisītu savas sēklas. Līdzās grāvis ar ūdeni, un sēklas kopā ar to ceļo tālāk un tālāk...
   Tāpēc esmu ļoti pateicīga SIA «Agro Kaķenieki», kas šogad pievienojās mums cīņā ar latvāni, sākot miglot ar šiem augiem invadētās platības, kas atrodas līdzās uzņēmuma apsaimniekotajiem laukiem. Arī «Latvijas valsts meži» un «Latvijas valsts ceļi» cenšas miglot to pārziņā esošās zemes platības, kurās ieperinājies šis nelūgtais kaimiņš. Iespējams, ja vien mums pievienotos vēl citi pagastā saimniekojošie uzņēmumi vai lauksaimnieki, vēlamo rezultātu sasniegtu ātrāk.


 

Lasīt vairāk

Bikstos gaida jauno asfaltu

25.07.2022 Indra Cehanoviča

   Lielākie ieguldījumi, kas šogad plānoti Bikstu pagastā, saistīti ar ieceri beidzot nomainīt segumu Bikstu centrālajai ielai, pa kuru, nogriežoties no reģionālā autoceļa Tukums – Auce – Lietuvas robeža, autobraucēji iebrauc ciematā, nokļūstot līdz vietējam veikalam, daudzdzīvokļu ēku pudurītim, pagasta pārvaldei.

Ir pabeigti visi nepieciešamie priekšdarbi: veikta brauktuves topogrāfiskā uzmērīšana, caurteku apsekošana un tā tālāk, un ir izstrādātas tā saucamās apliecinājuma kartes, kurās tas viss detalizēti aprakstīts. Tur iekļauti arī mūsu speciālistu ieteikumi, kas jāņem vērā, kad notiks ielas seguma maiņa. Proti, ka gar brauktuvi ir plānota apgaismojuma ierīkošana, ka daļu no caurtekām nepieciešamas nomainīt un tā tālāk. Centāmies laikus paredzēt, ko vēl šeit darīsim, lai seguma klājējs ņemtu to vērā un lai jau pāris mēnešus pēc uzklāšanas jaunais asfalts nebūtu jālauž vaļā, īstenojot citus darbus. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju jau tuvākajā laikā pašvaldība varētu izsludināt iepirkumu par ielas asfaltēšanu, - «Zemgalei» pastāstīja Bikstu pagasta pārvaldes vadītāja IRĒNA DABRA.

Viss atkarīgs no iepirkuma rezultāta

Faktiski tagad viss ir atkarīgs no iepirkuma rezultāta. Sākotnēji ielas asfaltēšanai šī gada pašvaldības budžetā bija paredzēti 20000 eiro. Šos līdzekļus bija plānots iegūt, atsavinot un pārdodot pašvaldības funkciju veikšanai nevajadzīgos nekustamos īpašumus novadā. Vai finansējuma pietiks asfalta atjaunošanai visas ielas garumā, kļūs zināms tikai pēc iepirkuma beigām.

Ja viss izdosies, kā iecerēts, jauns asfalts klās brauktuvi, sākot no pagrieziena uz Bikstiem no jau pieminētā reģionālā autoceļa, nobrauktuvi uz pagasta pārvaldi, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, kā arī vīsies cauri daudzdzīvokļu namu pudurim, garām sporta zālei un savienosies ar to pašu reģionālās nozīmes ceļu. Kopējais asfaltējamā ceļa garums ir 1, 67 kilometri, kam jāpieskaita 150 metru garā nobrauktuve līdz stāvlaukumam pie pārvaldes ēkas.

Būtu agrāk, ja ne kritēriji

   Vaicāta par pagasta brauktuvēm ar grants segumu, pārvaldniece atbildēja, ka šovasar plānots turpināt Venteru ceļa sakārtošanu. Tur ir paredzēts 600 metru garumā atjaunot grants klājumu. Tas būs loģisks turpinājums vēl pērn uzsāktajiem darbiem, kad tika atjaunots 800 metru garš šī ceļa posms. Venteru ceļš atrodas Upeniekos un ir viena no brauktuvēm, kas daļēji savieno šoseju Rīga – Liepāja ar Auces – Tukuma ceļu. Sarunbiedre sacīja, ka tas tiek diezgan intensīvi izmantots. Savulaik bija doma, ka izdosies to sakārtot, izmantojot Eiropas finansējumu, bet diemžēl tas neatbilda atsevišķiem līdzekļu piešķiršanas kritērijiem.

– Atšķirībā no Zebrenes Bikstos putekļu absorbentu izmantojām vairāk – ar to apstrādājām atsevišķu ceļu, kuriem ir grants segums, posmus aptuveni sešu kilometru garumā. Galvenokārt tās bija brauktuves, kas ved gar blīvāk apdzīvotām vietām, - skaidroja sarunbiedre.

   Pagastā nav nevienas brauktuves, kur šogad būtu paredzēta dubultā virsmas seguma apstrāde. Pārvaldniece skaidroja – visu vienā gadā finansiāli vienkārši nav iespējams izdarīt, kaut arī, protams, pagastā ir ceļi, kur šāda apstrāde ļoti noderētu. Piemēram, Riekstiņu ceļš, kas aizved līdz uzņēmumam, kur tiek gatavota tā dēvētā kamīnmalka, un brauktuvei iznāk salīdzinoši liela tehnikas noslodze. Irēna Dabra rēķināja, ka pietiktu, ja dubulto virsmas apstrādi veiktu aptuveni 1,3 kilometrus garā Riekstiņu ceļa posmā. Ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju un krietni pieaugušās pakalpojumu izmaksas, pagaidām šādi darbi ir tikai vīzija.

Ciematā kļūs gaišāks

   Bikstos šogad bija plānota arī apgaismojuma ierīkošana, izgaismojot ceļu no ciemata centra līdz pat tiltiņam pār Bērzes upes uzpludinājumu. Šo maršrutu ļoti bieži izmanto vietējie iedzīvotāji, dodoties no ciemata, piemēram, uz sabiedriskā transporta pieturvietu, kafejnīcu «Dzirnaviņas», tai līdzās esošo veikaliņu...
  Pašlaik uzņēmējs veic nepieciešamos projektēšanas darbus ne vien bikstenieku iecerei, bet arī apgaismojuma ierīkošanai vēl četros objektos novadā. Pārvaldniece izteica cerību, ka līdz gada beigām nodomātais jau būs īstenojies realitātē.

Lētā gāze, kas šodien kļuvusi par biedu

   Ziema vairs nav aiz kalniem. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju un neprognozējamās dabasgāzes cenas, arī bikstenieki, tāpat kā daudzviet citur, apkures sezonas tuvošanos gaida ar nelielām bažām. Proti, vēsturiski izveidojies, ka Bikstos lielākajā daļā iestāžu, kā arī daudzdzīvokļu namu dzīvokļos savulaik ir ierīkota gāzes apkure, kas tobrīd tika uzskatīta par lētāko apkures variantu.

– Šajā, bijušā bērnudārza ēkā, kur tagad atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, ir malkas apkure. Tā raizes nesagādā. Jau kuru gadu kurināmo nepērkam, bet sarūpējam paši, no veciem, kritušiem kokiem atbrīvojot Bikstu un Zebrenes apkaimes kapus, Zebrenes parka teritoriju. Iznāk divējāds labums – gan sakopta apkārtne, gan malka sev sarūpēta. Kultūras namā, lai arī tas pieslēgts gāzes apkurei, joprojām ir saglabājušās senās apaļās krāsnis, kuras katru gadu pārbauda sertificēts skursteņslauķis. Ja nu situācija kļūs pavisam sarežģīta, ēku varēsim apkurināt ar malku, iestādei pat ir saglabājušies nelieli tās iekrājumi.

   Sarežģītāka situācija ir Bikstu pamatskolā. Lielā ēka ir pilnībā atkarīga no dabasgāzes. Daļēji tur gan ir vēl saglabājusies iepriekšējā sistēma, kad nama apkurei izmantoja malku, bet tā jau tik sen nav izmantota, ka nav pat nojausmas, cik tā vispār vēl ir vai nav funkcionāla. Gāzes apkurei pērn pieslēdzām arī tā dēvēto mazo skoliņu, vienīgi tur vēl ir saglabājušās arī iepriekš izmantotās krāsnis. Savukārt sporta zāles apkurei līdz šim izmantota tikai dabasgāze, tai alternatīvas nav vispār. Bet šīs ir tikai manas pārdomas, vismaz pašlaik nav pamata nekādai panikai, ka, piemēram, bērniem mācoties būs jāsalst. Iespējams, būs tikai rūpīgāk jāpārdomā, kā telpās efektīvāk un lētāk nodrošināt siltumu, kāds variants ir optimālais katrā no vietām. Risinājumu atrast var vienmēr.

Mediju atbalsta fonds
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par lappuses saturu atbild raksta autors
Lasīt vairāk

Auros priecē iela, Gardenē, iespējams, izzūdošie grausti

07.07.2022 Indra Cehanoviča Autores foto

Kad «Zemgale» pagājušajā nedēļā tikās ar Auru pagasta pārvaldes vadītāju JĀNI OZOLIŅU, viņš neslēpa savu prieku, ka beidzot pilnīgi droši var visiem aureniekiem un ļaudīm, kuri dodas Naudītes vai Apguldes virzienā cauri Auru ciematam, sacīt – ilgi gaidītais Skolas ielas remonts šovasar notiks!

Gaidīja tikai atbildi no ministrijas

- Man jau vienu brīdi bija ne­ērti iedzīvotāju priekšā. Varēju tikai solīt, ka šī iela ir prioritāte, ka to noteikti rekonstruēsim, bet nekad jau nepietika līdzekļu, no­vadā bija arī akūtākas vajadzības. Tā tas vilkās vairāku gadu garumā. Nu esam tiktāl, ka iepirkums ir no­slēdzies, no pašvaldības puses ir izdarīts viss, kas nepieciešams, lai darbi varētu sākties. Atgādināšu, ka šim projektam tiks novirzīta tā saucamā valsts piešķirtā «kovid» nauda.

Gaidām vien Vides aizsardzī­bas un reģionālās attīstības minis­trijas (VARAM) atbildi, ka lūgtais finansējums ir piešķirts. Pašval­dības atbildīgās amatpersonas, kuras gatavoja pieprasījumu šo lī­dzekļu piešķiršanai, man sacīja, ka nesaskata nevienu šķērsli, iemeslu, lai finansējums tiktu liegts.

Tiklīdz apstiprinājums no VA­RAM būs, domājams, ka jau jūlijā varēs uzsākties reāli darbi. Ceru, ka tas notiks operatīvi, jo dažkārt gadās, ka lielie būvnieki «sagrāb­jas» daudz objektu un meklē kādu apakšuzņēmēju. Tas ne vienmēr lī­dzi nes pozitīvas sekas, jo uzņēmu­mi ir dažādi, arī savu pienākumu izpildes kvalitātes jomā, - nedaudz bažījās pārvaldnieks.

Apmēram divas reizes dārgāk

Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības Iepirkuma komisijas atklātā konkursa par Skolas ielas pārbūvi Auros ziņojumu konkur­sam bija pavisam pieteikušies četri pretendenti. Par atbilsto­šāko atzina «Ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»» SIA piedā­vājumu, kuras piedāvātā kopējā līgumcena ir 369922,51 eiro (bez PVN) (starp citu, arī lētākais, ja salīdzina ar pārējo triju preten­dentu piedāvājumu). Jānis Ozo­liņš zināja sacīt, ka, salīdzinot ar sākotnēji veiktajām aplēsēm un aizvien pieaugošo materiālu un pakalpojumu cenu kāpumu, izmaksas ir gandrīz divas reizes lielākas, nekā sākotnēji bija plā­nots.

- Kopumā tiks rekonstruēts asfaltsegums apmēram 1,3 kilo­metru garumā, arī novadgrāvji, apakšzemes komunikācijas, ap­gaismojums un tā tālāk. Plānotais darbu izpildes laiks ir četri mēneši, tāpēc ceru, ka jau tuvākajās dienās pašvaldība saņems pozitīvu atbil­di no VARAM, lai var parakstīt lī­gumu ar uzņēmēju un darbi jūlijā var sākties (saruna notika 30. jū­nijā – I.C.). Tad tas nozīmētu, ka rekonstrukcija noslēgtos oktobrī, kas, kā jau ikviens ar ceļu nozari saistīts cilvēks zina, faktiski ir bei­dzamais mēnesis, kad ir iespējams uzklāt kvalitatīvu asfaltsegumu. Tādēļ apzinīgi būvnieki, kuri šo faktu neaizmirst, pirmām kārtām šādos objektos cenšas sagatavot brauktuves virsmu asfalta uzklā­šanai un tikai pēc tam jau pievēr­šas, teiksim, novadgrāvju sistēmas sakārtošanai.

Jānis Ozoliņš arī sacīja, ka veiktajiem darbiem būs piecu gadu garantija.

Bez koku nociršanas neiztiks

Iespējams, daudzi iedzīvo­tāji priecāsies par jauno asfaltu, bet būs arī tādi, kurus sarūgtinās vairāku ielas malā augošo bērzu nozāģēšana. Tādi būs apmēram 20 koku.

- Tiesa, katru gadu mēs Au­ros nozāģējam vairākus kokus, kas ir jau veci un dažkārt pat var ap­draudēt cilvēku drošību. Ar Skolas ielas malā augošajiem bērziem ir tāpat: tie ir sasnieguši jau vismaz 70 gadu vecumu, kas šai koku su­gai ir nopietns vecums, tamdēļ arī saprātīgāk tos nozāģēt, jo īpaši, ja tie traucēs ielas rekonstrukcijai. Bija mums precedenti iepriekš, kad ciematā būvējām ietves, ierīkojām ielu apgaismojumu un vilkām pa­zemes kabeļus. Dzirdēja vecāka gadagājuma kundzes tad pārsprie­žam – tā jau ir, rokoties sabojāja kociņam saknes, tāpēc tas vairs neaug, nīkuļo... Bet ko tad darīt – nebūvēt ietvi, nerekonstruēt ielu, tikai ļaut, lai koki aug?

Un, atgriežoties pie Skolas ie­las, – tie nociršanai izvēlētie un at­zīmētie bērzi jau nav «no zila gaisa ņemti» vai manis izvēlēti. Bija at­braukusi speciālistu komisija, kas izvērtēja katra stāvokli un noteica, ko var atstāt un kurus diemžēl nē, - skaidroja pagasta pārvaldes va­dītājs, piebilstot, ka nākamā gada budžetā ir nodomāts paredzēt līdzekļus jaunu koku stādījumu ierīkošanai.

Dubultā virsmas apstrāde šoreiz ies secen

Auru pagasts novadā ir viens no tiem, kur šovasar nav paredzē­ta neviena ceļa ar grants segumu dubultā virsmas apstrāde.

- Aplams ir uzskats, ka pietiek vien izvēlēties vienu «zemes ceļu», apstrādāt to ar minēto metodi un tas uz ilgu laiku pārvērtīsies par ideālu brauktuvi, - skaidroja sa­runbiedrs. - Jebkurš «zemes ceļš» vispirms tam ir attiecīgi jāsaga­tavo. Uzskatāms piemērs šim vie­doklim ir ceļš no Augstkalnes uz Bukaišiem, kur šādi apstrādātā virsma vienkārši «netur to krunku», brauktuves virsmas izdauzīšana, pārvietojoties transportlīdzekļiem, notiek vēl ātrāk, radot vēl bedres ar nepatīkamām, asām malām.

Teikšu godīgi, nav pašlaik Auru pagastā nevienas tādas brauktu­ves, kas būtu pienācīgi sagatavota dubultajai virsmas apstrādei.

Toties šogad pagastā četriem grants ceļiem esam uzlikuši jau­nu grants seguma klājumu, kopā apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir ceļš uz «Eizenfeldēm» (tas atrodas aiz Ķirpēniem), viens ceļa posms aiz «Sprikstelēm», kā arī brauktuve, kas ved no Auru biju­šās dzelzceļa stacijas uz netālu esošajām dzīvojamajām mājām. Tur grants «uzlikšana» notika ar speciālo klājēju. Tas ir liels pluss, jo šāda tehnika pirmām kārtām granti izklāj vajadzīgajā jeb no­teiktajā platumā un biezumā, pēc tam jauno klājumu vēl pieblie­tē ar speciālu rulli. Faktiski šādi apstrādātai brauktuvei vajadzētu godam kalpot vismaz gadus pie­cus.

Tiesa, vietējie iedzīvotāji gan satraucās, ka jauno klājumu ātri vien sabojās lauksaimniecības teh­nika, kas pa to pārvietojas. Ja viss izdarīts tehnoloģiski pareizi, izvē­lēts īstais materiāls, klājuma bie­zums, smagā tehnika šādam ceļam nekādi nekaitēs, – apgalvoja Jānis Ozoliņš.

- Ar granti piebērts arī ceļš «Liesmas – Auru muiža». Tur gan neizmantojām klājēju, līdzināšana notika ar greideri. Tas ir ļoti plats ceļš, kuram prasās pamatīgāka re­konstrukcija.

Priežu ielā jārīkojas radikāli

Kad saruna novirzījās uz otru pagasta ciematu – Gardeni –, pa­gasta pārvaldes vadītājs, kā allaž, smagi nopūtās.

- Tas ir mans «sāpju bērns», kurā risināms daudz problēmu.

Viena no tām – ciemata cen­trālās brauktuves jeb Priežu ielas pārbūve. Esmu panācis, ka tuvākās piecgades novada attīstības plānā tā ir «ierakstīta lieliem burtiem», bet, kad reāli šādi darbi varētu notikt, pat nemēģināšu progno­zēt. Būsim atklāti – vai to maz var nosaukt par ielu? Tā ir daudzviet izdrupusi, koku sakņu izcilāta, ne gar to ir ietve gājējiem, ne iz­būvētas nobrauktuves no ielas uz dzīvojamajām mājām. Sarunās ar pašvaldības speciālistiem tā arī sacīju – šis ir tas gadījums, kad ne­var neko vienkārši «aizlipināt» vai «aizlāpīt», ja darīt, tad jārīkojas radikāli! Jāsāk kaut ar ietves izbūvi vienā ielas malā, nobrauktuvēm – darbiem, kas prasa salīdzinoši ma­zāk līdzekļu.

Mēģinās pārdot izsolē

- Sāpe ir arī Gardenes labie­kārtošana. Šajā jomā tur ir ļoti daudz darba. Ļoti vēlētos, kaut vai lai ik gadu ciematā spētu sa­kārtot kaut mazumiņu, kaut gar vienu daudzdzīvokļu namu noliet asfalta strīpiņu. Bet, kā jau minē­ju iepriekš, sadārdzinājums visās jomās ir neticams, tāpēc ideju jau var būt daudz, bet, ko tas līdz, ja to īstenošanai nav finansējuma?

Nenoliedzami, ciemata vidi degradē arī grausti. Ļoti ceru, ka izdosies 13. jūlijā gaidāmajā izso­lē pārdot vienu no tiem, kas atro­das teju vai pašā ciemata centrā – Priežu ielā 8. It kā pircējs ir, kas gatavs to iegādāties un par saviem līdzekļiem nojaukt, bet negribas «skriet ratiem pa priekšu», vēl mazliet pacietīsimies un pagaidī­sim rezultātu.

Uzņēmums graustus gatavs nojaukt par savu naudu

- Ļoti laba sadarbība pašval­dībai un pagasta pārvaldei izvei­dojusies ar vietējo kokapstrādes uzņēmumu «ERTE GRUPA». Pērn tas par saviem līdzekļiem noasfal­tēja Rūtas ielu, kas ved arī uz uzņē­muma teritoriju, bet kuru pastai­gām ļoti bieži izmanto arī vietējie iedzīvotāji. Šovasar uzņēmums ir vienojies ar vietvaru, ka varētu par saviem līdzekļiem nojaukt drupas, kas pieder pašvaldībai un atrodas Rūtas ielas malā. Cik noprotu, uzņēmums vēlas paplašināt savu teritoriju, bet izvēlētā zemes pla­tība ir diezgan dūksnaina. Lai to stiprinātu, nepieciešamas dažādas akmeņu, ķieģeļu atlūzas jeb būv-gruži, kas rodas, nojaucot graus­tus. Cik man zināms, uzņēmums gatavojās slēgt līgumu (iespējams, tas jau ir izdarīts) ar «Dobeles ko­munālajiem pakalpojumiem», kuru pārziņā pašvaldība ir nodevusi šos objektus, par graustu nojaukšanu. Shēma vienkārša – uzņēmums visu izdara, aizvāc, bet pašvaldība par darbu neko nemaksā, toties iegūst sakoptu vidi. Manuprāt, abpusēji ļoti izdevīgs darījums. Tad vienī­gais neglītais objekts, kas paliks Rūtas ielas apkaimē, būs bijušais caurlaides namiņš, kas ir privāt-īpašums. Tas ir vairākas reizes mainījis īpašniekus, bet citādi ne­kādas darbības ar to netiek veik­tas. Iespējams, ja vietvara atradīs, kam par nojaukšanu var izrakstīt rēķinu, nojauks arī to.

Kas būs šajā bijušajā kara da­ļas teritorijā, kas pēc drupu no­jaukšanas iegūs daudz pievilcīgā­ku veidolu, pagasta pārvaldnieks nemācēja atbildēt – to rādīs laiks.

Papildinās rotaļu laukumu

Vēl, runājot par Gardeni, Jā­nis Ozoliņš piebilda, ka šovasar plānots papildināt ar vienu vai vairākām iekārtām bērnu rota­ļu laukumu, kas atrodas starp Priežu ielas 7. un 13. namu. Nav aizmirsts arī par solīto stadiona skrejceliņa maiņu un izdrupu­šā laukuma līdzās ieejai vietējā pirmsskolas izglītības iestādē sa­kārtošanu.

- Tās visas problēmas man ir zināmas, un, tiklīdz būs finansē­jums, tās novērsīsim. Un tur jau nevajag miljonus, tāpēc arī gaidīt uz uzlabojumiem gadu desmitiem noteikti nevajadzēs, - solīja pagas­ta pārvaldes vadītājs.

Lasīt vairāk

Kurus ceļus šogad labos?

30.06.2022 Indra Cehanoviča

Kāds «Zemgales» lasītājs interesējās par konkrētiem darbiem, kas šogad plānoti visa novada teritorijā ceļa seguma uzlabošanā.

Dobele

   Dobeles novada pašvaldības vadītājs IVARS GORSKIS skaidroja, ka runājot par Dobeli, šeit ielu seguma atjaunošanai ir plānoti vairāk nekā divi miljoni eiro.
   «Lauvas tiesa» no tiem tiks ieguldīti J. Čakstes ielas rekonstrukcijā. bilda domes priekšsēdētājs, pēc J. Čakstes ielas rekonstrukcijas kārta būs Viestura un Uzvaras ielām.Šīs trīs brauktuves prasa vislielākos ieguldījumus, jo jārēķinās arī ar pazemes komunikāciju pārbūvi. Tad varēs pakāpeniski sakārtot pārējās Dobeles ielas.
   Tāpat lielus izdevumus prasīs grantēto pilsētas ielu un ceļu dubultā virsmas apstrāde.

Tātad šogad Dobelē ielu virsmas apstrāde notiks:

  • Kooperācijas ielā 0,924 kilometru garumā;
  • Ozolu ielā (0,252 km);
  • Sanatorijas ielā (0,488 km);
  • Gaismas ielā (0,747 km);
  • Zemgales ielā (1,326 km).

Ielas pagastos

Ceļu un ielu apstrāde novada pagastos plānota:

  • Dārza iela Kaķeniekos, Annenieku pagasts;
  • autoceļš P-97 Liepkalni – Vērpīši Bērzes pagastā;
  • Lauku iela Krimūnās;
  • Lauku iela 1A Krimūnās;
  • Laternu iela Krimūnu pagastā;
  • Ziedu iela Krimūnu pagastā;
  • Pētera Upīša iela Ceriņu ciematā, Krimūnu pagasts;
  • Upes ielas ceļš Zebrenes pagastā.

Auces pusē

Ielu un ceļu virsmas apstrāde notiks:

  • Sporta ielas posmā Aucē;
  • Dārza iela Aucē;
  • Lejas iela Aucē;
  • Rūpniecības iela Aucē;
  • Ernesta Dinsberga iela Aucē;
  • Varoņu iela Aucē;
  • Liepu iela Aucē;
  • Kapsētas ielas posms Aucē;
  • ceļš uz «Kļavām» Vecauces pagastā;
  • Dārza iela Vītiņu pagastā;
  • Parka iela Ķevelē;
  • ceļš Nr. 608 Vītiņu pagastā;
  • Jaunā iela Bēnes pagastā;
  • Amatnieku iela Bēnes pagastā;
  • ceļš Nr. 411 «Cepļa ceļš» (posms no P-104 2,755. km – 3,015. km) Lielauces pagastā;
  • ceļš Nr. 521 «Pagasta ceļš starp Dzirnavniekiem» (0.00. km.- 0,22.km).

Spēcīgais pagasts - Penkule

30.06.2022 Anita Banziņa Autores foto

Atkal kopā  2022. gada 30. jūnijā 3. lappuse

Penkules pagasts šogad svin 750 gadu jubileju.
Mazam pagastam tas ir liels un iespaidīgs skaitlis.

Sena apdzīvota vieta

   Pirmoreiz Penkule vēstures avotos ir minēta 1272. gadā Spārnenes novada sadalīšanas protokolā, tolaik tā saukta par Wanpen. Zemes pirms 750 gadiem ir dalījuši Livonijas ordenis un bīskaps. Tas arī viss par senākajiem laikiem. Penkule vēlāk ir bijusi kroņa pagasts ar četrām Ālaves, Penkules, Kroņauces un Cimeles muižām. Mūsdienu Penkule ir izaugusi ap bijušās Penkules muižas, tolaik sauktas par Pankelhof, centru.
   Penkules kultūras nama vadītājs un novadpētnieks NORMUNDS SMILTNIEKS stāsta, ka par daudz vēl palicis nezināmā par vēstures notikumiem.Sevišķi dziļi tajos rakties man nav bijis laika, atzīst viņš.
   Daudz pētnieciska darba būtu arhīvos, ja vien kāds prastu vācu valodu tik labi, lai varētu rakstītajā iedziļināties.

Uz attīstību vērsti

   Tie 750 gadi, ko šogad svinam, ir pagastam neaptverami liela kultūrvēsturiskā bagāža ar pagātnes notikumiem, ar vēsturiskām personībām, kuras ir pazīstamas ne tikai Latvijā vien, – saka pagasta pārvaldes vadītāja ĒRIKA KARRO. Penkules un Naudītes pagasta pārvaldes vadītājas amatā viņai ir aizvadīti pirmie četri mēneši.
   Sākumā likās, ka nedēļas laikā man viss pagastā jāapgūst un jāiepazīst, taču drīz vien sapratu, ka tas nebūs tik ātri izdarāms, jo teritorija gan Naudītei, gan Penkules pagastam ir liela, un tie darbi, kas jāveic, ir tik dažādi, ka nevajag uzlikt sev tādus nereālus termiņus. Vietējam cilvēkam, protams, būtu vieglāk iejusties, taču Penkule man arī nav sveša, jo iepriekš, strādājot novada domē, biju rakstījusi Penkules pagastam vairākus projektus. Jaunajā darbā mani ļoti profesionāli ievadīja Auru pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš.
   Ērika Karro atzīst, ka Penkule ir spēcīgs pagasts ar saviem stiprajiem zemniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar citiem novada pagastiem tam ir arī vairākas priekšrocības.
   Vispirms Penkule ir spēcīga kultūras vieta - vēsturiskajai kultūras nama ēkai ar nesen uzbūvēto brīvdabas estrādi ir liels potenciāls plašu pasākumu rīkošanai. Pluss ir arī tas, ka pagastam ir savs feldšerpunkts.
   Ļoti jūtama ir Penkules pamatskolas pozitīvā klātbūtne un tās spēcīgais efekts vietējā sabiedrībā, dotās iespējas izglītoties.
   – Kā pašvaldības pārstāve esmu piedalījusies visās skolas vecāku padomes sēdēs. Ir arī iepriekš nācies būt klāt visādās sēdēs, taču Penkules pamatskolā notiekošajās ir jūtams pamatīgums. Apbrīnojami ir arī tas, kā skolas direktore Dace Melbārde strādā ar kolektīvu un skolēnu vecākiem. Vēroju un mācos.
   Jebkura pagasta vislielākā bagātība ir cilvēki, saka Ērika Karro, uzsverot, ka Penkules pagastā daudzi cilvēki ir zinoši, darbīgi, vērsti uz attīstību, arī prasīgi. Viņus neapmierina tas, kā bijis agrāk, vienmēr. Cilvēki tiecas uz labāko, arī paši aktīvi darbojoties pagasta labā. Spilgtākais piemērs tam ir sabiedriskā labuma biedrība «Penkulē atver durvis». Tās biedri ne tikai rosīgi strādā Ālaves muižas atjaunošanas talkās, bet arī aktīvi raksta projektus.
Uzteicot aktīvos penkulniekus, Ērika Karro īpaši labus vārdus saka par biedrības vadītāju Aiju Kočinu, kura aktivitātēs prasmīgi iesaista arī pagasta bērnus. Viņas vadībā piedaloties Eiropas kultūras mantojuma dienu organizācijas konkursā «Eiropas kultūras mantojuma radītāji», pagasta mazo pētnieku komanda ir kļuvusi par uzvarētāju.

Laba komanda

   Pagastā ir izveidojusies laba pašvaldības darbinieku komanda, kurā strādā skolas un kultūras nama vadība, sporta darba organizators, bibliotekāre un es. Tas jau ir daudz, – stāsta pagasta pārvaldniece. Un,  jau teicu, pagastā ir ļoti daudz radošu un savu jomu labi pārzinošu cilvēku, un kopā mēs varam runāt un diskutēt. Ir vajadzīgs runāt arī ar politiķiem, un ir ļoti svarīgi, ka politiskajā varā ir cilvēki, ar kuriem var risināt pagasta dzīvē nozīmīgus jautājumus. Tāpēc ir ļoti būtisks dialogs starp sabiedrību, izpildvaru un politisko varu, lai kopā varam spriest par pagasta attīstības lietām un idejām.
   Nedaudz ieskicējot turpmākos darbus pagasta centra labie- kārtošanā, Ērika Karro min multifunkcionālā laukuma izveidi pretī luterāņu baznīcai. Kamēr vēl tiek kārtotas zemes īpašuma lietas, tā gan pagaidām ir tikai skaista iecere. Penkules vizuālajam izskatam par labu nāktu gadiem ilgi stāvējušo graustu sakārtošana. Iedzīvotāju vēlme ir Ziemassvētkos priecāties pie savas svētku egles pagasta centrā.
   Noteikti mēģināsim kopā ar novada būvvaldi atrast tai vietu. Kāpēc nē?

Jubilejas gadā izzina vēsturi

   
   Pagasta lielā jubileja tiks svinēta visa gada garumā. Oficiāli svinības tika atklātas Vasarsvētkos Penkules evaņģēliski luteriskajā
 baznīcā. Pēc koncerta, kuru sniedza Penkules sieviešu vokālais ansamblis «Unda», pamatskolas skolēni un pedagogi, penkulnieki tika aicināti doties ekskursijā, lai iepazītu pagasta vēsturiskās vietas. Svētku daudzveidīgās aktivitātes turpināsies līdz pat 17. novembrim, kad paredzēts noslēguma pasākums.
   Normunds Smiltnieks stāsta, ka jubilejas svinēšana faktiski ir sākusies jau pagājušajā gadā, kad iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties Penkules krustvārdu mīklas «Mana un tava Penkule» minēšanā. Ik pa diviem mēnešiem tiek piedāvāti jauni krustvārdu mīklas jautājumi, kurus publicē mājas lapā un sociālajos tīklos. Lai pareizi atbildētu uz jautājumiem, ir jāzina vai jāmēģina uzzināt vairāk par vēsturiskajiem notikumiem un cilvēkiem. Cik būs tādu penkulnieku, kuri bez vecākās paaudzes cilvēku izvaicāšanas vai «rakšanās» periodikā varētu atbildēt, kas ir bijusi Penkules veikala vadītāja 70. gados vai kurš ir bijis Skujaines kolhoza galvenais inženieris?
   Normunds Smiltnieks, kurš veido krustvārdu mīklu, atzīst, ka jautājumi ir gana grūti, un, ja pats nebūtu vēstures lietas pētījis, diez vai spētu atbildēt. Taču viss ir iespējams, tikai jāmeklē. Daudzi ir interesējušies, vairāki arī piedalījušies, un daži arī veiksmīgi tikuši cauri visām septiņām kārtām.
   Saprotot, ka ne visiem pietiks tam pacietības, paralēli krustvārdu mīklai tiek uzdoti jautājumi par Penkules pagastu arī pasākumos. Par pareizu atbildi veiksminieks saņem konfekti «Gotiņa» īpašā ietinamajā papīrā ar Penkules jubilejas emblēmu. Man tā ir arī iespēja izstāstīt Penkules vēstures stāstus. Konfekšu papīriņi ir jāsaglabā, un noslēguma pasākumā tas, kurš būs tos sakrājis visvairāk, tiks pie labas balvas. Vēl tikai nevaru pateikt, kādas.

Lasīt vairāk

Pārdos izsolēs vai nojauks

30.06.2022 Indra Cehanoviča

Atkal kopā 2022. gada 30. jūnijā 4. lappuse

   Pirms kāda laika «Zemgale» aicināja savus lasītājus uzdot novada amatpersonām jautājumus par, viņuprāt, novada vidi degradējošiem vai vienkārši novārtā pamestiem objektiem un to likteni, kā arī šādu īpašumu piederību un soda sankcijām, ko pašvaldība var piemērot šādu objektu saimniekiem.

Atbildes uz lielāko daļu šo jautājumu varēja lasīt «Zemgales» 10. jūnija numurā.


Vilcināties ar nodošanu ekspluatācijā nevajadzētu

   Toreiz improvizētā preses konferencē skaidrojumus uz vispārīgiem jautājumiem sniedza Dobeles novada domes priekšsēdētājs IVARS GORSKIS, būvvaldes vadītājs JĀNIS KUKŠA, izpilddirektora vietnieks ALDIS LERHS un komunālās nodaļas vadītāja ELVIJA NAMSONE. Sarunas pirmajā daļā īsumā tika pastāstīts par nesen pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem (SN), kur cita starpā arī minēts fakts, kā rīkoties katrā konkrētā gadījumā.
   Būtiski, ka SN ir arī papildināti ar definīciju, ka par graustiem turpmāk tiks uzskatīta arī nepabeigta būvniecība (proti, ir beidzies būvatļaujas derīguma termiņš, bet īpašnieks būvobjektu nenodod ekspluatācijā un neveic arī turpmākas ieceres, kas, iespējams, saistītas ar šo būvobjektu). Šādos gadījumos turpmāk pašvaldība arī izmantos savas iespējas un reģistrēs kadastrā jaunbūves, kuras savlaicīgi (apzināti) netiek nodotas ekspluatācijā, un piemēros paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksu līdz nodošanai ekspluatācijā.
   Tāpat tika stāstīts, ka agrākajā Dobeles novadā daļēji jau bija veikti šādi objektu apsekojumi (iespēju robežās), mazāk tas darīts bijušajos Tērvetes un Auces novados.
   Šobrīd tiek veikts vienots šādu objektu apkopojums. Pagaidām tiek uzskaitīti īpašumi, kurus iesūta pagasta pārvaldes un kuri ir ar apdraudējuma vai vidi degradējošām pazīmēm. Tādi pašlaik apzināti apmēram 313 objektu. Šobrīd gan vēl netiek uzskaitīti tādi, kuriem ir beidzies būvatļaujas derīguma termiņš.
   Kopumā vērtējot, esošie dati liecina, ka apmēram trešā daļa apzināto ir pašvaldībai piederoši un divas trešdaļas - privātajam sektoram piederoši īpašumi. Saskaņā ar jau apkopoto informāciju secināts, ka visvairāk objektu, kas klasificēti kā vidi degradējoši, konstatēti Ukru pagastā (56), vismazāk – Augstkalnes un Tērvetes pagastā ( attiecīgi četri un pieci). Tika arī norādīts, ka komisija plāno izveidot prioritārās apsekošanas teritorijas: vispirms pilsētas – Auce un Dobele, vēlāk ciemu teritorijas, un tad pārējās teritorijas.

Bijušo izglītības iestāžu liktenis

- Tagad gribētos vairāk uzzināt par to objektu piederību un nākotni, par kuriem interesējās mūsu lasītāji. Protams, ņemot vērā spēkā esošo personu datu aizsardzības likumu, jūs publiski nevarat minēt īpašnieka vārdu, bet vismaz klasificējiet objekta piederību – pašvaldības vai privāts. Iespējams, vietvarai ir zināmi arī aptuvenie plāni vai ieceres, ko ar namu domāts darīt turpmāk. Un, nenoliedzami, ne visas turpmāk minētās ēkas var klasificēt kā graustus, daudzas drīzāk ir vienkārši ilgstoši neapsaimniekotas ēkas.

Teiksim, agrākā Bukaišu pamatskola. Kas ir ar to?

Ivars Gorskis: - Šis pašvaldības īpašums šogad ir pārdots izsolē. (Saskaņā ar Dobeles novada pašvaldības interneta vietnē atrodamo informāciju zemesgabalu «Vinbergi» Bukaišu pagastā, kura platība ir 0,27 ha, un uz tā esošās ēkas – skolas, katlu mājas un darbnīcas - bija plānots pārdot izsolē par sākumcenu 29500 eiro (nākamais solis - 500 eiro). Izsole bija plānota 9. februārī. Tā paša mēneša 24. datumā notikušajā domes sēdē apstiprināti izsoles rezultāti, kas liecina, ka īpašums nosolīts par 30000 eiro – I.C.). Nākotnes plāni mums gan nav zināmi.

- Bijusī Ukru pamatskola?

- Tagad tā ir privātīpašums, to iegādājies kāds vietējais uzņēmējs. Būvvalde ir uzdevusi viņam šo īpašumu sakārtot.

- Annenieku pamatskola?

- Pašlaik tā tiek piedāvāta izsolē, kas notiks 13. jūlijā. (Izsolīts tiek zemesgabals Skolas ielā 10, Kaķeniekos, Annenieku pagastā, kura platība ir 0,8792 ha, un uz tā esošās trīs būves – skola ar divām saimniecības ēkām. Noteiktā sākumcena - 58000 eiro (nākamais solis – 3000 eiro). Izsole plānota 13. jūlijā – I.C.). Interese par šo ēku ir. Viens no interesentiem, kurš ir ierosinājis šīs ēkas izsoli, ir viens no sociālās aprūpes centriem, kas jau veiksmīgi strādā Dobeles novadā vairākus gadus. Manuprāt, ja šim pretendentam izdosies īpašumu nosolīt, ieguvēji būs visi – gan ļaudis, kuriem vajadzīga šāda veida aprūpe, gan apkaimes iedzīvotāji, kuri iegūs jaunas darbavietas.

- Šīs ēkas ir salīdzinoši labā stāvoklī, toties kādreizējā Šķibes pamatskola mūspusei godu noteikti nedara. Diemžēl, bet tā ir arī teju vai pirmā ēka, ko ierauga autobraucēji, iebraucot novadā no Jelgavas puses...

- Jau vairākus gadus tā pieder fiziskai personai. Cilvēks ir paudis vēlmi namu sakārtot, bet par tālākiem potenciālajiem nama izmantošanas plāniem pašvaldībai ziņu nav.

Pagaidām pirkt negrasās

- Turpinot ceļu uz Dobeli, skumji nolūkoties arī uz praktiski neizmantoto un reiz tik mūsdienīgo kopsaimniecības «Zelta druva» kultūras namu.

- Tas ir šeit saimniekojošās agrofirmas īpašums un, manuprāt, nekādā ziņā nav nosaucams par graustu. Par maz izmantots nams – jā. Bet tas var būt ir tikai skats no malas. Kā un cik lielā mērā īpašnieks izmanto šo ēku, ir viņa paša ziņā.

- Vai pašvaldībai nav nodoms varbūt atpirkt no tagadējā īpašnieka šo ēku un atrast tai tiešām kādu lietderīgu pielietojumu?

- Nē. Vismaz šobrīd noteikti, kaut arī tajā ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā, zāle, kas būtu izmantojama vērienīgu kultūras pasākumu rīkošanai novadā. Tomēr nekad jau nevar sacīt nekad, vai ne?

Iespējams, nojauks vietējais uzņēmējs

- Vēl vieni bēdu stāsti ir Gardenes grausti. Tās ir gan kādreizējās piecstāvu un divstāvu dzīvojamās ēkas ciemata centrā, kas nu ir pilnībā izdemolētas un faktiski pārvērtušās par nelegālajām izgāztuvēm, gan gruveši kādreizējā padomju armijas karaspēka teritorijā.

Aldis Lerhs: - Sāksim ar to, ka piecstāvu nams ir privātīpašums.

Šī gada budžetā bija paredzēti 30000 eiro Priežu ielas 8. nama demontāžai, bet, iespējams, šos līdzekļus varēsim izlietot citiem nolūkiem, teiksim, uzsākt drupu aizvākšanu no pašvaldībai piederošajiem īpašumiem tā dēvētajā «kara daļā». Kāpēc? Jo 13. jūlijā notiks šī īpašuma Priežu ielā atkārtota izsole. Tas ir zemesgabals 0,3 ha platībā un uz tā esoša divstāvu dzīvojamā māja ar 12 dzīvokļu īpašumiem. Sākumcena ir 4400 eiro (solis - 200 eiro).

Protams, izsoles rezultātus neviens nevar prognozēt, bet varu vien atklāt, ka ēku vēlas iegādāties kāds vietējais uzņēmējs, kurš ir gatavs par saviem līdzekļiem to nojaukt un šajā vietā iekārtot publisku atpūtas vietu bērniem. Vai nodoms izdosies, laiks rādīs.

- Kas notiek ar Auces un Bēnes dzelzceļa staciju ēkām? Tās pieder «Latvijas dzelzceļam»?

- Bēnes – jā, Auces ir pašvaldības īpašums. Pēdējā no minētajām atrodas vairāki mājokļi, un viens no otrā stāva dzīvokļiem jau tiek izsolīts. Savukārt 1. stāva telpas domājam iznomāt biedrībai, kura nodarbojas ar Auces stacijas

telpu vēstures izpēti. Tad viņiem būtu, kur iekārtot ekspozīciju.

Dobele

- Mazliet «pastaigāsimies» pa novada centru. Bijušais valsts policijas iecirknis.

Elvija Namsone: - Šī ēka jau sen ir privātīpašums, Cik mums zināms, pašreizējiem saimniekiem nav ideju, kā namu lietderīgi izmantot, tāpēc tiek meklētas iespējas to pārdot.

- Kādreizējā «APSARDZES» ēka, kas atrodas pretī Dobeles Pilij.

I.G. - Tā pašlaik ir pašvaldības īpašums. Ir iecere sagaidīt iespēju, kad tiks izsludināta kāda atbilstoša Eiropas Savienības fondu programma, ar kuras finansiālo atbalstu varētu namu atjaunot, atdzīvinātu. Kas zina, varbūt tad tur varētu pārcelties Dobeles muzejs vai daļa tā ekspozīcijas, kas, manuprāt, būtu loģiski, jo divi vēsturiski vai ar vēsturi saistīti objekti atrastos līdzās.

- Turpat netālu, tikai tilta otrā pusē, atrodas bijusī Centrālās bibliotēkas ēka. To apdzīvo, precīzāk, centās to darīt tādas nevalstiskās organizācijas kā «Sarkanais krusts», Dobeles invalīdu biedrība, bet nams atrodas tiešām kritiskā stāvoklī... Pat «Zemgale» šoziem pārliecinājās, ka tur iekštelpās var atrasties vien virsdrēbēs.

I.G. - Organizācijām rastas jaunas mājvietas – bijušās Dobeles novada Mākslas skolas ēkas 1. stāvs, otro apdzīvo Dobeles Jauniešu iniciatīvu un veselības centrs. Savukārt zemesgabalu Brīvības ielā 3, Dobelē, kura platība ir 0,1916 ha, un garāžu, šķūni nolemts pārdot izsolē par sākumcenu 4500 eiro (solis – 2000 eiro).

- Un kā ar Dobeles pievārtē esošās bijušas padomju armijas kara daļu?

- Šai vietai vēl neesam tā pamatīgi ķērušies klāt. Nav tik vienkārši, jo zeme pieder fiziskai personai, ēkas – juridiskām personām. Bet no viena gala šo vietu ir sākts sakārtot. Divi zemes gabali ir izlikti izsolē, abiem pieteikušies potenciālie pircēji. Tie ir divi netālu strādājošie uzņēmumi, kuri vēlas paplašināt savu ražotņu teritorijas.

Tā, soli pa solim, centīsimies situāciju sakārtot. Tikai jāsaprot, ka tas nebūs vienas dienas darbs.

- Teju vai pilsētas centrā Zaļajā ielā atrodas vēl divas «drūmas» mājas – vienā no tām reiz atradās veikals «Saime», bet tai pretī ir neapdzīvota divstāvu ēka.

E.N. - «Saimes» ēku iepriekšējie īpašnieki ir pārdevuši citiem cilvēkiem. Kāda ir viņu vīzija par nama izmantošanu, mums nav zināms.

Runājot par otru ēku Zaļajā ielā 14, arī tā pieder fiziskai personai. Ar īpašnieku ir veiktas pārrunas, lūdzot novērst fasādes izdrupšanu, kā arī novērst nepiederošu personu iekļūšanu ēkā.

- Bijušais kinoteātris «Daile»?

I.G. - Ir iecere, faktiski jau strādājam pie tā pārbūves idejas, pielāgošanas par jauniešu namu. Atkal ceram uz iespēju, ka varbūt šim nolūkam varētu piesaistīt Eiropas naudu. Kad tas varētu notikt? Kas to tagad var pateikt? Kurš var prognozēt, kāda būs finansiālā situācija nākamgad? Tāpēc neko negribu solīt.

- Pilnībā nav apdzīvota arī bijušās sākumskolas ēka, kur tagad vienā daļā darbojas Dobeles Mākslas skola. Tā tas arī paliks, ka daļa nama būs neapdzīvota?

- Nē. Tā tiek remontēta, un tur plānots atvērt vēl vienu līdzās esošās pirmsskolas izglītības iestādes «Valodiņa» grupiņu. Remontam atvēlēti apmēram 70000 eiro. Pašlaik bērnudārzs jau ir ļoti noslogots, un, domājams, rudenī papildus vietas būs noteikti vajadzīgas. Sākotnēji šim nolūkam finansējums nebija paredzēts, bet sapratām, ka vēl viena grupa ir vienkārši nepieciešama.

- Un kā ar gadiem ieilgušo jaunbūvi Viestura ielā 2?

- Tā ir pārdota. Cik zināms, arī jaunais saimnieks domā par dzīvokļu ierīkošanu.

- Vēl nav saprotams tautā sauktās «sadzīves pakalpojumu» ēkas liktenis. It kā tā daļēji ir apdzīvota – veikali, frizētavas, bet tajā pašā laikā ir arī daudzas ilgstoši pamestas telpas.

Jānis Kukša: - Namam ir septiņi kopīpašnieki. Diemžēl viņi nevar savā starpā vienoties par ēkas racionālu apsaimniekošanu, ir pat tādi, kas šādu sarunu mēģinājumus ignorē. Patiesībā tur pat nav nepieciešami lieli ieguldījumi, lai ēka atgūtu normālu vizuālo veidolu, kaut vai tikai no ārpuses jānokrāso fasāde.

- Vai ir objekti, ko pašvaldība gatavojas nodot izsolē, lai tos kaut šādā veidā mēģinātu saglābt?

- Jā, kā jau minēju, pašvaldība gatavojas nojaukt bīstamos objektus un vidi degradējošos objektus un sakārtot apkārtējo vidi Gardenes ciemā, ceļa malā, un tad nodot nekustamos īpašumus izsolē.

Līdz šim bijušajā Dobeles novadā pašvaldība ir nojaukusi un sakārtojusi vietu, kur reiz bija jaunbūves pamati Atmodas ielā, demontējusi Dobelē, Bērzes ielā 18, kā arī ēku «Apšupji» Jaunbērzē, veco katlu māju Gardenē un citas.

Lasīt vairāk