Jūlijs tradicionāli ir laiks, kad visā Latvijā sākas pakāpeniska sējumu novākšana no laukiem. Tomēr, ņemot vērā šī gada vēso pavasari, mainīgo vasaru ar tās brīžiem valdošo karstumu atsevišķos valsts reģionos un spēcīgajām lietavām citos, lauksaimnieki ir itin piesardzīgi šī gada ražas prognozēs. Visi kā viens “Zemgales” uzrunātie speciālisti apgalvoja – situācija var mainīties jebkurā brīdī, līdz ar to šobrīd apsekotie pat “viscerīgākie” sējumi galu galā saviem saimniekiem var nest vien sāpīgu zaudējumu izjūtu.

Tad, iespējams, ir pat labi, ka nenākas tērēt degvielu pustukša lauka nokopšanai, jo par sējuma novākšanu kāds jau parūpējies. Teiksim, Vecauces pusē traktoristiem nebūs jālauza galva, kā nokopt kādu 20 ha lielu kukurūzas lauku – tas jau izdarīts.. Var līksmot arī dabas draugi – krauķu populācija šopavasar šajā apkaimē ieturējusi brangas maltītes...

   “Zemgales” iepriekšējā numurā varējāt lasīt Naudītes pagasta iedzīvotājas ANITAS BISENIECES viedokli par norisēm Dobeles novada domē. Viņai bija arī virkne jautājumu, ko kundze vēlējās uzdot Dobeles novada domes priekšsēdētājam IVARAM GORSKIM. “Zemgale” lūdza viņu tos komentēt. Sākumu sarunai lasiet “Zemgales” 28. jūnijā.

   Vakar notikušajā Dobeles novada domes sēdē tika iekļauti arī vairāki papildus darba kārtības jautājumi. Viens no tiem bija par Dobeles Mūzikas skolas jaunās direktores apstiprināšanu amatā. Kā deputātus informēja Izglītības pārvaldes vadītāja AIJA DIDRIHSONE, iepriekš izsludinātajā konkursā uz šo amatu bija pieteikušies trīs pretendenti.

   Par to, kā pašlaik klājas, stāsta Dobeles novada Centrālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja BRIGITA BAUMANE.

   Kā jau iepriekš «Zemgale» informēja, no 19. līdz 26. jūnijam Kuldīgā notika Baltijas čempionāts riteņbraukšanā, pulcējot 580 riteņbraucēju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pirmajās dienās sportisti sacentās individuālajā braucienā, bet riteņbraukšanas festivālu noslēdza ar grupas braucienu visās vecuma grupās. Sportisti sacentās ne tikai par Baltijas čempiona titulu, bet arī par katras valsts čempionāta medaļām.

   Penkules pagasts šogad svin 750 gadu jubileju. Mazam pagastam tas ir liels un iespaidīgs skaitlis. Pirmo reizi Penkule vēstures avotos minēta 1272. gadā Spārnenes novada sadalīšanas protokolā. Tolaik tā saukta par Wanpen. Zemes pirms 750 gadiem ir dalījuši Livonijas ordenis un bīskaps. Tas arī viss par senākiem laikiem. Bet kas notika tālāk?

   Kurš vairs zina tādu Antonu Bārtuli? Pieļauju, ka pareizi atbildēt varēs tie, kam pāri 60. Patiešām, padomju laiku varonis, 60. un 70. gadu «gaišā bāka», uz kuru tiekties. Ne sportists, ne estrādes zvaigzne vai televīzijas diktors, bet gan, vai varat iedomāties, – cūkkopis! Tiesa, tajā laikā tādu varoņu bija pietiekami – traktoristi, slaucējas, audējas. Antonam Bārtulim bija gods pārstāvēt visas Padomju Savienības cūkkopju cilti.

«Zemgale» sazinājās ar Dobeles Valsts ģimnāzijas direktores vietnieci KRISTĪNI PAKULI, kura pastāstīja par vienu no skolas tradīcijām – publisko runu prezentēšanu.

– Jau no šī gada janvāra sākuma skolēni izkopj prasmi sagatavot publisko runu un uzstāties ar to. Ievērojot epidemioloģiski noteiktos «klašu burbuļus», šoreiz tikai savā klasē - latviešu valodas stundu laikā.