Tas būs vēl viens stāsts par nelielu, nomaļu ciemu Lietuvas pierobežā. Pieļauju, ka priekšstata par Sniķeri - vienu no diviem ciemiem Ukru pagastā - nebūs vairumam novada iedzīvotāju. Kāds pat vispār nebūs par to dzirdējis. 

   Turpinot pagājušajā mēnesī aizsākto tikšanos ciklu, Dobeles novada pašvaldības vadītājs Ivars Gorskis un citas amatpersonas trešdien uz tikšanos bija aicinājušas arī Bērzes pagasta iedzīvotājus. Tāpat kā iepriekš, galvenais pasākuma mērķis bija atbildēt uz interesentiem neskaidrajiem jautājumiem, kā arī informēt par aktualitātēm viņu pagastā un novadā kopumā. Iespēju uzdot interesējošos jautājumus vietvaras vadībai gan izmantoja vien pāris cilvēku.

   Ilga Ķipsne, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja «Pikšas» vadītāja:

- Kamēr esam dzīvi un veseli, grēks būtu teikt, ka neiet labi. Iet labi. Galvenais, lai Dievs dod veselību un mieru, tad arī ar visu pārējo var tikt galā. Jāmācās izdzīvot visādos laikos.

Vasara «Pikšās» bija rosīga. Finišam tuvojas milzīgais projekts, pie kura strādājam jau kopš 2018. gada, - top jauna pastāvīgā ekspozīcija par Kārli Ulmani. Vēl ir palikuši tikai būvniecības darbi, un 15. decembrī ekspozīcija tiks nodota muzeja rīcībā. Apmeklētāji gan to varēs redzēt tikai nākamā gada pavasarī, kad sāksies jaunā tūrisma sezona.

   
   Ja Dobeles brīvajiem kaķiem būtu savi eņģeļi, tad tie noteikti būtu Pārsla Straume un Inese Āboliņa. Viņas arī oficiāli ir atzītas par tādām. 2017. gadā Pārsla un Inese ir saņēmušas dzīvnieku patversmes «Dzīvnieku draugs» Atzinības rakstu «Kaķu Eņģelis». 

   Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas valsts mežu dabas parka glempinga teritorijā pie Tērvetes ūdenskrātuves norisinājās festivāls, kurā divas dienas apmeklētāji varēja nesteidzīgi  izbaudīt masāžas, lutināšanu un piedalīties vērtīgās sarunās par saikni ar dabu un savu «es», kā arī iepazīt pirts procedūras un konsultācijas pirtnieku, masieru un citu veselīga dzīvesveida praktiķu vadībā no visas Latvijas un ārvalstīm. Kā jau katros svētkos, ikvienam bija iespēja iepirkties mājražotāju un amatnieku tirdziņā.

   Ne vienmēr, lai smeltos jaunus iespaidus, nepieciešams mērot ceļu uz svešām zemēm. Bieži vien, lai dažādotu savu ikdienu, smeltos jaunas idejas vai iedvesmu, pietiek ar salīdzinoši netāliem braucieniem, tepat, Latvijā. Šķiet, par to pārliecinājās arī tūrisma jomā iesaistītie uzņēmēji, kā arī šajā nozarē strādājošie speciālisti, kuri aizvadītajā piektdienā devās Dobeles tūrisma informācijas centra organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Kuldīgas pusi. Viņiem pievienojās arī “Zemgale”.

   Vakar Dobeles novada tūrisma infrastruktūras objektiem piepulcējās vēl viens – Auru pagastā tika atklāts viesu nams “Ādama muiža”. Tajā saimnieko Lita un Kents Markeri. Jāteic, ka, lai atrastu šo vietu, nezinātājam būs vispirms jāielūkojas kartē vai jāizmanto mūsdienu navigācijas tehnoloģijas, bet pūles viennozīmīgi ir tā vērtas – ainava, kas paveras skatam, ir ļoti gleznaina, pauguraina un Zemgales līdzenumiem neraksturīga.

   Nereti gan lielākā, gan mazākā apdzīvotā vietā vietā nākas uzklausīt vietējo ļaužu gaušanos – pie mums jau nekas nenotiek, viss tikai novada centrā, lielpilsētās, Rīgā... Jā, ir pagasti, kuru nosaukumi pasākumu kalendārā atrodami biežāk, ir tādi, kuri mazliet retāk. Šķiet, Bikstu pagastu viennozīmīgi var minēt pie pirmajiem – tajā netrūkst ne kultūras norišu, ne sportisku aktivitāšu. Par pēdējām gan Bikstos, gan Zebrenē gādā sporta darba organizatore JANA VOLKSONE – PRONCKUS.

   Enduro motobraucējs EDGARS SILIŅŠ ir daudzkārtējs čempions ne tikai Latvijas līmenī, bet arī ārpus valsts robežām. Dzimis Rīgā, bet audzis Bēnē.

Precizējot šos faktus, par sevi viņš teic:

   - Mana dzīve bijusi “caur diviem ciemiem” – Bukaišiem un Bēni. Bukaišos man dzīvoja vecmāmiņa, pie kuras es pavadīju gandrīz katru dienu un, kā es smejos, tad es braucu uz savu otru māju, kas bija Bēnē, pārnakšņot. Mācījos arī Bukaišu pamatskolā un pēc devītās klases pārvācos uz Bēni. Tā arī tālākais ceļš turpinājās tur.
   Ar motociklu braucu jau no četru gadu vecuma. Pirmais mocītis tika nopirkts, kad man bija aptuveni trīs ar pus gadi.

   Katru gadu kupls cilvēku skaits 4. septembrī pulcējas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā «Pikšas», kurā šogad tika svinēta viņa nu jau 145. dzimšanas diena. Viedokļi par Kārli Ulmani ir dažādi: gan kā par valstsvīru, gan kā par prezidentu un vienkārši cilvēku, kurš visu savu dzīvi ir veltījis Latvijai. Viens ir skaidrs, pateicoties šim izcilajam cilvēkam, 1918. gadā tika izveidota mūsu valsts, kurā mēs joprojām dzīvojam brīvi un pēc savas pārliecības. Tika sveikti trīs LBTU (iepriekš LLU) stipendiāti, kuri 2022./2023. studiju gadā saņems K. Ulmaņa vārdā nosaukto stipendiju.