Iestājoties tumšajam gadalaikam, arī šogad Lietuvas Pakrojas muižā gaismas iedegs lielākais ziemas pasākums Ziemeļeiropā. Muiža pārsteigs viesus ar Āzijas kultūras iedvesmotu milzu laternu un gaismas festivālu „Pūķi, mīti un leģendas“. Starp miljoniem gaismekļu būs arī jaunas neticama izmēra kvēlojošās zīda laternas, kas ir īpaši radītas Pakrojas muižai.

   “Zemgales” iepriekšējā numurā bija lasāms ieskats Dobeles novada domes novembra sēdē un publicēta daļa no izskatītajiem lēmumprojektiem. Šajā numurā – par pārējiem jautājumiem, par ko lēma domnieki. To vidū bija arī jautājumi par līdzfinansējuma piešķiršanu vairākiem projektiem, ko Penkulē, Augstkalnē un Bukaišos, kā arī Aucē grasās īstenot vietējās nevalstiskās organizācijas, kā arī par pašvaldībai piederošā īpašuma Baznīcas ielā, Dobelē, maiņu pret kāda uzņēmuma īpašumu tajā pašā ielā. Tika arī skaidrots, ko ar jaunieguvumu plānots darīt.

Irina Muzikante - dobelniece, grāmatnīcas «Globuss Dobele» vadītāja:

   - Man patīk šis svētku gaidīšanas laiks - ļoti rosīgs, darbīgs un iedvesmojošs gan darbā, gan ģimenē. Arī paši Ziemassvētki patīk, it sevišķi, ja tie patiešām ir balti.
Novembra otrā puse un decembris mums veikalā parasti ir visdarbīgākais laiks, kad ir tik daudz pircēju un visi gādā dāvanas. Jā, grāmatas joprojām ir vērtīga dāvana, daudzi iegādājas arī kalendārus nākamajam gadam, lai gan cenas, kā zināms, nav zemas. Taču Ziemassvētku gaidīšanas laikā, gādājot dāvanas bērniem un mazbērniem, māmiņas un omītes parasti nežēlo naudiņu, lai palutinātu un uzdāvinātu bērnam skaistu grāmatu, jo, kā teicis Garisons Keilors, grāmata ir dāvana, kuru var atvērt atkal un atkal.

   Kā allaž, novada domes sēdes noslēgumā bija izpilddirektora Agra Vilka ziņojums par pašvaldības paveikto oktobrī. Tajā šoreiz tika vēstīts gan par sniegto atbalstu mājsaimniecībām energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai, gan par elektroenerģijas ekonomijas laikā gūtajiem ietaupījumiem, gan diskutēts par 18. novembra pasākumu Dobelē un apspriesti citi jautājumi. Domnieki arī tika informēti par vienas kapitālsabiedrības vadītāja iesniegumu, kurā lūgts pārtraukt viņa darba pienākumus pirms laika.

   Pēc pāris dienām Dobelē un arī Aucē iedegs tā dēvētās centrālās novada svētku egles. Tiesa, šogad, ņemot vērā būtisko elektroenerģijas cenu kāpumu, “Zemgale” šo jauko pasākumu priekšvakarā uzklausīja vairākus iedzīvotāju jautājumus. Piemēram, kāpēc egli iedegs vien otrajā Adventē?

   Par to ir pārliecināts Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas (DAVV) direktors ROMĀNS GRIŠKEVIČS, kurš šo izglītības iestādi vada kopš 2014. gada. Bet  profesionālās izglītības iespējas Dobelē tiek piedāvātas krietni ilgāku laiku: iepriekš bija Amatu skola Gaurata ielā, kur tagad iekārtota viena no abām DAVV dienesta viesnīcām. 2011. gadā Amatu skola tika apvienota ar vakarskolu, kas darbojās pašreizējā DAVV ēkā, un izveidota pašreizējā izglītības iestāde.

   Karš Ukrainā joprojām turpinās. Katru dienu pienāk arvien jaunas ziņas par cietušiem pilsoņiem un izpostītām ēkām. Var jau teikt, ka tas mūs neskar, daudzus tas nemaz neinteresē, taču karš ir mainījis arī mūsu ikdienu. Pie mums, Latvijā, patvērumu ir atraduši daudzi ukraiņi, lai turpinātu dzīvot un rastu iemeslus priekam arī ārpus iemīļotās dzimtenes robežām.

Alise Kruglauža/Foto no Jūlijas Poperečņukas albuma

   Vēl līdz pat 5. decembrim Kaķenieku bibliotēkā aplūkojama ILZES KARLSONES – FREIMANES fotogrāfiju izstāde “Es mīlu Latviju savu”. “Zemgale” viesojās grāmatu krātuvē, kad vēl tikai tika veikti pēdējie izstādes iekārtošanas darbi, un tikās arī ar autori.

   Šodien Rundāles pilī, ar labām domām pēc pandēmijas ierobežojumu beigām uz apbalvošanu atkal pulcēsies gandrīz divi desmiti aizejošā gada Zemgales krietnākie uzņēmēji - konkursa “Gada uzņēmējs Zemgalē” 2022. gada laureāti.

   22. novembrī Dobeles kultūras namā notika Asins Donoru diena, uz kuru ieradās 104 donori. Veiksmīgi nodot asinis izdevās 86 personām, tomēr 18 atnākušajiem nācās atteikt. Pieci no viņiem diemžēl ieradās pēc pulksten 13, kad datora sistēma bija jau slēgta un ziedot gribētājus vairs nebija iespējams piereģistrēt.

Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems, salīdzinot ar citiem ciemiem novadā, ir jauns veidojums, var teikt, padomju laika produkts. Bijušais kolhoza centrs, sācies no vienas lauku mājas, tagad ir izaudzis par glītu, sakoptu un dzīvošanai ērtu ciematu.