Otrdiena, 2019. gada 19. marts            Vārda diena : Jāzeps

Gadsimtu satikšanās Dobeles pilsdrupās rit arheologa uzraudzībā

   Jau ilgāku laiku Dobeles pilsdrupās rosās būvnieki un daļa no šā objekta ir apmeklētājiem slēgta. Tie, kuri cītīgi seko līdzi iecerēm, ko plāno īstenot Dobeles novada pašvaldība, zina, ka tur sākti konservācijas un pārbūves darbi. Jau vairākus gadus tika runāts, ka Dobeles pilsdrupās iecerēts īstenot arhitekta Pētera Blūma projektu.
Par šobrīd pilsdrupās notiekošo lasiet 23. augustā.
27.08.2018

Vizmu ceļš no Dobeles pirms 25 gadiem šogad ved uz Matīšiem

   Matīši vēstures avotos pirmo reizi minēti 1678. gadā, kad nodibināta Matīšu draudze. Apdzīvotā vieta pie baznīcas sāka veidoties jau 1890. gadā, kad uz Mīlītes muižas zemes tika uzceltas pirmās sarkanā ķieģeļa mājas. 1925. gadā Matīšiem piešķir biezi apdzīvotas vietas jeb ciema statusu. 1937. gadā miestā jau ir 66 mājas, vairākas sabiedriskās celtnes, darbojas amatnieki – maiznieki, miesnieki, dārznieki, fotogrāfi un frizieri, strādā ārsti, uz Valmieru kursē privātais autobuss. 2018. gada 11. augusts Matīšu vēstures lappusēs ierakstīja vēl vienu notikumu – tur notika 25. Vizmu salidojums «Vizmas vizmo Matīšos», pulcējot 46 vārdamāsas un ļaudis, kuri piedalījās šajā interesantajā un izglītojošajā pasākumā, kuru šoreiz sadarbībā ar Matīšu pagasta amatpersonām un citiem aktīvistiem organizēja VIZMA MAKSIŅA .
Vizmu salidojuma ideja ir radusies Dobelē, kur to organizēja tās iniciatore Dobeles pilsētas sieviešu kora «Vizma» diriģente Vizma Zandersone, pirms 25 gadiem pulcinot savas vārdamāsas. Pirmajā salidojumā piedalījās deviņas Vizmas, starp kurām bija arī Vizma Maksiņa – kora diriģente no Kanādas. Viņas dzimtas saknes saistītas ar Matīšiem, tur mīt viņas tētis un bieži ciemojas arī pati Vizma.
27.08.2018

Ballējās un sumināja čaklos saimniekus

   Pagājušajā sestdienā daudzviet Latvijā tika rīkota simtgades zaļumballe. Šāds sarīkojums bija arī Dobelē.
Pasākuma vadītājs Rihards Gāle, atsteidzies uz sarīkojumu ar velosipēdu, norādīja, ka šis nav parasts danču vakars, bet gan simtgades zaļumballe, jo līdz mūsu valsts simtgadei ir tieši simts dienas. Šī sarīkojuma laikā tika sumināti konkursa «Vasaras sakta 2018» dalībnieki.
Par vietu sadalījumu un piešķirtajām nominācijām lasiet piektdienas laikrakstā.
27.08.2018

Ar domu – iesāktais ir jāizdara līdz galam

    Dobelniece SARMĪTE MARCINKEVIČA šodien ir Dobeles 1. vidusskolas direktore. Tā ir skola, kuras durvis mācību gada laikā novadā ver vislielākais skaits skolēnu, jo tur zinības apgūst ap 800 izglītojamo no 1. līdz pat 12. klasei. Lai arī Sarmītes pedagoģes stāžs mērāms vairākos gadu desmitos, no šā gada augusta viņai ir sācies jauns dzīves cēliens. Kāpēc tā? Par to sarunā ar «Zemgali».02.08.2018

Divas svarīgas ieceres Auru pagastā

    Auru pagasta pārvaldes vadītājs JĀNIS OZOLIŅŠ sarunā ar «Zemgali» akcentē vairākas lietas, kas šajā vasarā ir aktuālas pagastā. Viena no tām – tiek realizēti divi vērienīgi projekti, kas saistīti ar infrastruktūru – ceļa būvniecība, kas norit tuvāk pagasta centram, un veloceliņa izbūve, kas rit virzienā no Dobeles uz Gardeni.

– Auru pagasts teritorijas ziņā ir viens no lielākajiem Dobeles novadā, bet dzīve tajā cieši saistīta ar norisēm visā novadā. Lielākoties te tiek īstenotas tās ieceres, kas saistītas ar novada pašvaldības realizētiem projektiem.
Šajā vasarā tiek būvēts Ziņģu ceļš, kas savieno brauktuves cauri Auriem virzienā no Dobeles uz Kroņauci un no Dobeles uz Krimūnām. Lai būtu informēts par darba gaitu, piedalos būvnieku sapulcēs, jo, ja iedzīvotājiem ir jautājumi, tiek prasīts man.

Divas svarīgas ieceres Auru pagastā

 

Auru pagasta pārvaldes vadītājs JĀNIS OZOLIŅŠ sarunā ar «Zemgali» akcentē vairākas lietas, kas šajā vasarā ir aktuālas pagastā. Viena no tām – tiek realizēti divi vērienīgi projekti, kas saistīti ar infrastruktūru – ceļa būvniecība, kas norit tuvāk pagasta centram, un veloceliņa izbūve, kas rit virzienā no Dobeles uz Gardeni.

 

Auru pagasts teritorijas ziņā ir viens no lielākajiem Dobeles novadā, bet dzīve tajā cieši saistīta ar norisēm visā novadā. Lielākoties te tiek īstenotas tās ieceres, kas saistītas ar novada pašvaldības realizētiem projektiem.

Šajā vasarā tiek būvēts Ziņģu ceļš, kas savieno brauktuves cauri Auriem virzienā no Dobeles uz Kroņauci un no Dobeles uz Krimūnām. Lai būtu informēts par darba gaitu, piedalos būvnieku sapulcēs, jo, ja iedzīvotājiem ir jautājumi, tiek prasīts man.

02.08.2018

Pagasta svētkos iepazina Bukaišu vēsturi

    Sestdien tika svinēti Bukaišu pagasta svētki. Par to norisi, kā arī ekspozīcijas «Bukaiši vēstures liecībās – atmiņās, fotogrāfijās un faktos» iepazīšanu, uz ko aicināja Skaidrīte Urbāne, lasiet laikraksta «Zemgale» ceturtdienas numurā.

01.08.2018

350 kilometru pārbaudījums sev pašai

   Pa Santjago ceļu plānojām noiet 280 kilometrus, bet pieveicām 350 kilometrus, – stāstījumu par šo savu piedzīvojumu iesāka dobelniece VELGA GORŠKOVA. Viņa un vēl divas ceļabiedrenes no Latvijas aprīļa beigās devās pa Santjago ceļu, lai ik dienu kājām pieveiktu vismaz 20 kilometrus.

Uzziņa:
Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā – Portugālē, Spānijā. Tā saknes meklējamas senā vēsturē: pēc leģendas, apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas tika vestas pa tolaik jau aktīvu tirdzniecības maģistrāli. Laikam ritot, tūkstošiem svētceļnieku devās uz svētā mocekļa kapavietu Santjago de Kompostelā, kur tika uzbūvēta bazilika – viens no tagadējiem svētceļnieku galamērķiem. Modernais ceļš ir nedaudz mainīts, ir pat izstrādāti dažādi varianti, tomēr lielākoties cilvēki izvēlas klasisko maršrutu – ap 800 km garo Franču ceļu. Tā pievārēšanai kājām vajadzīgs nedaudz vairāk par vienu mēnesi.

– Mēs gājām 12 dienas un, kā jau sacīju, pieveicām 350 kilometrus. Vienmēr ir jautājums, kāpēc cilvēki grib iet pa šo ceļu, kāpēc viņi vispār grib iet tik lielu attālumu ik dienu. Mans iemesls – es gribēju sev pierādīt, ka es to varu. Man ir bijušas problēmas ar veselību, ar kājām. Nebija viegli, bet es to paveicu.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 28. jūnijā!
02.07.2018

Vainags mājas augstākajā punktā – spāru svētki klāt!

Aizvadītā gada nogalē tika parakstīts līgums par Dobeles pilsētas kultūras nama daļas pārbūves un bloķēta apjoma jaunbūves būvdarbiem. Līgumu parakstīja novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un SIA «Bukoteks» valdes priekšsēdētājs Aivars Kronbergs.
Virs piebūves vakar tika uzsliets vainags, kas vēstīja par spāru svētkiem.
Par spāru svētkiem ir sacīts, ka tie tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā – ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, visi smagākie darbi ir pabeigti. Tas ir laiks, kad mājas saimnieki vai pasūtītāji var izteikt pateicību par paveikto darbu ne vien tiem, kuri vēl turpinās jumta, apdares, santehnikas un citus darbus, bet arī tiem, kuri savu darbu šajā objektā ir pabeiguši.

 
Par spāru svētkiem, kas notika vakar, plašāk varēsiet lasīt kādā no nākamajiem laikraksta «Zemgale» numuriem.
Dobeles pilsētas kultūras nama pārbūvei un rekonstrukcijai pašvaldība Valsts kasē kopumā ir aizņēmusies vairāk nekā 1,5 miljonus eiro. Vērienīgos pārbūves darbus uzsāka pērn decembrī, tos plānots pabeigt šā gada augustā.
02.07.2018

Par Dziesmu un deju svētku dalībnieku autobusiem

   Gaiss jau virmo Dziesmu un deju svētku noskaņās. To noteikti izjūt gan svētku dalībnieki – dziedātāji, dejotāji, mūziķi un citi amatiermākslas kolektīvu pārstāvji –, gan ļaudis, kuri jau ilgu laiku domā par svētku dalībnieku labsajūtu un visu nepieciešamo norišu organizēšanu. Viena no neatņemamām svētku notikumu aizkulisēm ir transports, kas būs daļa no dalībnieku sadzīves, labsajūtas un garastāvokļa garantiem.
Dobeles novada vairāk nekā 500 cilvēku lielo dalībnieku pulku ar transportu nodrošinās SIA «Dobeles autobusu parks». Par transporta un autobusu vadītāju darba grafiku domā un jau ilgāku laiku to plāno SIA pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja INITA TĒRAUDA.
– Transports jānodrošina 24 Dobeles novada kolektīviem. Visu plānojot, ievērojām nosacījumu, lai katram dalībniekam autobusā ir sēdvieta. Svētku laiks ir vairākas dienas, mēģinājumu un koncertu grafiks spraigs, cilvēki būs noguruši ne vien no šīs slodzes, bet arī no tā, ka dzīvo ne tik komfortablos apstākļos, kādi ir mājās.
Ar autobusiem dalībnieki jānodrošina deviņas dienas, visi atgriezīsies mājās desmitās dienas rīta pusē.

Auces novada svētku dalībnieku pārvadāšanai tiks izmantoti autobusi, kas mācību gada laikā pārvadā novada skolēnus, – «Zemgalei» pastāstīja novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks GUNTIS ŠĒFERS.

Par Tērvetes novada svētku dalībnieku nodrošinājumu ar transportu domā novada pašvaldības izpilddirektors MĀRIS BERLANDS.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018

Varas maiņas laiks Dobelē – 1940.–1950. gads

   1940. gads Dobelē bija iesācies uz visai pacilātas un patriotiski noskaņotas nots. Prese plaši aprakstīja gatavošanos svētkiem 15. maijā. Tuvojās arī ilgi gaidītā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšanas diena.
Pilsētas iedzīvotāju rosība 20. gadsimta 30. gados tik tiešām bija likusi labus pamatus Dobeles turpmākajai attīstībai. Laikrakstā «Zemgales Balss» 1940. gada maijā Dobelei veltīti šādi atzinīgi vārdi: «Dobeles pilsēta un pagasts ir plaša Zemgales novada sirds un centrs, caur kuru apkārtējos lauku pagastos ieplūst garīgās un materiālās kultūras vērtības un sasniegumi. Šis stāvoklis Dobeles sabiedriskai dzīvei uzstāda diezgan augstas prasības, kuras visas ar ciešu sabiedrisko organizāciju sadarbību līdz šim izpildītas ar vislabākām sekmēm.»
Uz Eiropas politisko notikumu fona Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana iegūst simbolisku nozīmi un saldsērīgu noskaņu. Piemineklis tika atklāts ar svinīgu aktu, kurā piedalījās Latvijas armijas un vairāku Dobeles sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemiņas vieta tika radīta ar mērķi godināt kareivjus, kas Brīvības cīņu laikā izcīnīja valsts neatkarību. Taču tai vairs nebija lemts ilgi pastāvēt.
Astoņas dienas pēc pieminekļa atklāšanas Latvijas robežu pārgāja PSRS karaspēks.
Par tālākām norisēm lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018
1 ... 456789101112 ... 326