Trešdiena, 2019. gada 23. janvāris            Vārda diena : Grieta, Strauta

Pagasta svētkos iepazina Bukaišu vēsturi

    Sestdien tika svinēti Bukaišu pagasta svētki. Par to norisi, kā arī ekspozīcijas «Bukaiši vēstures liecībās – atmiņās, fotogrāfijās un faktos» iepazīšanu, uz ko aicināja Skaidrīte Urbāne, lasiet laikraksta «Zemgale» ceturtdienas numurā.

01.08.2018

350 kilometru pārbaudījums sev pašai

   Pa Santjago ceļu plānojām noiet 280 kilometrus, bet pieveicām 350 kilometrus, – stāstījumu par šo savu piedzīvojumu iesāka dobelniece VELGA GORŠKOVA. Viņa un vēl divas ceļabiedrenes no Latvijas aprīļa beigās devās pa Santjago ceļu, lai ik dienu kājām pieveiktu vismaz 20 kilometrus.

Uzziņa:
Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā – Portugālē, Spānijā. Tā saknes meklējamas senā vēsturē: pēc leģendas, apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas tika vestas pa tolaik jau aktīvu tirdzniecības maģistrāli. Laikam ritot, tūkstošiem svētceļnieku devās uz svētā mocekļa kapavietu Santjago de Kompostelā, kur tika uzbūvēta bazilika – viens no tagadējiem svētceļnieku galamērķiem. Modernais ceļš ir nedaudz mainīts, ir pat izstrādāti dažādi varianti, tomēr lielākoties cilvēki izvēlas klasisko maršrutu – ap 800 km garo Franču ceļu. Tā pievārēšanai kājām vajadzīgs nedaudz vairāk par vienu mēnesi.

– Mēs gājām 12 dienas un, kā jau sacīju, pieveicām 350 kilometrus. Vienmēr ir jautājums, kāpēc cilvēki grib iet pa šo ceļu, kāpēc viņi vispār grib iet tik lielu attālumu ik dienu. Mans iemesls – es gribēju sev pierādīt, ka es to varu. Man ir bijušas problēmas ar veselību, ar kājām. Nebija viegli, bet es to paveicu.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 28. jūnijā!
02.07.2018

Vainags mājas augstākajā punktā – spāru svētki klāt!

Aizvadītā gada nogalē tika parakstīts līgums par Dobeles pilsētas kultūras nama daļas pārbūves un bloķēta apjoma jaunbūves būvdarbiem. Līgumu parakstīja novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un SIA «Bukoteks» valdes priekšsēdētājs Aivars Kronbergs.
Virs piebūves vakar tika uzsliets vainags, kas vēstīja par spāru svētkiem.
Par spāru svētkiem ir sacīts, ka tie tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā – ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, visi smagākie darbi ir pabeigti. Tas ir laiks, kad mājas saimnieki vai pasūtītāji var izteikt pateicību par paveikto darbu ne vien tiem, kuri vēl turpinās jumta, apdares, santehnikas un citus darbus, bet arī tiem, kuri savu darbu šajā objektā ir pabeiguši.

 
Par spāru svētkiem, kas notika vakar, plašāk varēsiet lasīt kādā no nākamajiem laikraksta «Zemgale» numuriem.
Dobeles pilsētas kultūras nama pārbūvei un rekonstrukcijai pašvaldība Valsts kasē kopumā ir aizņēmusies vairāk nekā 1,5 miljonus eiro. Vērienīgos pārbūves darbus uzsāka pērn decembrī, tos plānots pabeigt šā gada augustā.
02.07.2018

Par Dziesmu un deju svētku dalībnieku autobusiem

   Gaiss jau virmo Dziesmu un deju svētku noskaņās. To noteikti izjūt gan svētku dalībnieki – dziedātāji, dejotāji, mūziķi un citi amatiermākslas kolektīvu pārstāvji –, gan ļaudis, kuri jau ilgu laiku domā par svētku dalībnieku labsajūtu un visu nepieciešamo norišu organizēšanu. Viena no neatņemamām svētku notikumu aizkulisēm ir transports, kas būs daļa no dalībnieku sadzīves, labsajūtas un garastāvokļa garantiem.
Dobeles novada vairāk nekā 500 cilvēku lielo dalībnieku pulku ar transportu nodrošinās SIA «Dobeles autobusu parks». Par transporta un autobusu vadītāju darba grafiku domā un jau ilgāku laiku to plāno SIA pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja INITA TĒRAUDA.
– Transports jānodrošina 24 Dobeles novada kolektīviem. Visu plānojot, ievērojām nosacījumu, lai katram dalībniekam autobusā ir sēdvieta. Svētku laiks ir vairākas dienas, mēģinājumu un koncertu grafiks spraigs, cilvēki būs noguruši ne vien no šīs slodzes, bet arī no tā, ka dzīvo ne tik komfortablos apstākļos, kādi ir mājās.
Ar autobusiem dalībnieki jānodrošina deviņas dienas, visi atgriezīsies mājās desmitās dienas rīta pusē.

Auces novada svētku dalībnieku pārvadāšanai tiks izmantoti autobusi, kas mācību gada laikā pārvadā novada skolēnus, – «Zemgalei» pastāstīja novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks GUNTIS ŠĒFERS.

Par Tērvetes novada svētku dalībnieku nodrošinājumu ar transportu domā novada pašvaldības izpilddirektors MĀRIS BERLANDS.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018

Varas maiņas laiks Dobelē – 1940.–1950. gads

   1940. gads Dobelē bija iesācies uz visai pacilātas un patriotiski noskaņotas nots. Prese plaši aprakstīja gatavošanos svētkiem 15. maijā. Tuvojās arī ilgi gaidītā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšanas diena.
Pilsētas iedzīvotāju rosība 20. gadsimta 30. gados tik tiešām bija likusi labus pamatus Dobeles turpmākajai attīstībai. Laikrakstā «Zemgales Balss» 1940. gada maijā Dobelei veltīti šādi atzinīgi vārdi: «Dobeles pilsēta un pagasts ir plaša Zemgales novada sirds un centrs, caur kuru apkārtējos lauku pagastos ieplūst garīgās un materiālās kultūras vērtības un sasniegumi. Šis stāvoklis Dobeles sabiedriskai dzīvei uzstāda diezgan augstas prasības, kuras visas ar ciešu sabiedrisko organizāciju sadarbību līdz šim izpildītas ar vislabākām sekmēm.»
Uz Eiropas politisko notikumu fona Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana iegūst simbolisku nozīmi un saldsērīgu noskaņu. Piemineklis tika atklāts ar svinīgu aktu, kurā piedalījās Latvijas armijas un vairāku Dobeles sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemiņas vieta tika radīta ar mērķi godināt kareivjus, kas Brīvības cīņu laikā izcīnīja valsts neatkarību. Taču tai vairs nebija lemts ilgi pastāvēt.
Astoņas dienas pēc pieminekļa atklāšanas Latvijas robežu pārgāja PSRS karaspēks.
Par tālākām norisēm lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018

Muzeju nakts – izzinoša un pasākumiem bagāta

    Muzeju naktī, ko aizvadījām 19. maijā, šogad piedalījās rekordliels muzeju un sabiedriskās dzīves veidotāju skaits – pasākumi norisinājās 204 vietās visā Latvijā. Muzeju nakts tēma šogad bija «šūpulis», jo pasākumos un ekspozīcijās tika vēstīts par Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvības jautājumiem, dzimtām un novadiem. Muzeju naktī mūspusē piedalījās Dobeles Novadpētniecības muzejs un Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs. Dobeles dzelzceļa stacijā bija arī Latvijas Dzelzceļa muzeja rīkotas aktivitātes.

Tiem, kuri gribēja pabūt katrā no šīm vietām, pasākumu apmeklējums, lai iesaistītos plānotājās aktivitātēs, bija rūpīgi jāizplāno. Katrā no tām bija arī viens centrālais notikums – Dobeles Novadpētniecības muzejā varēja redzēt filmu «Baltu ciltis», Dobeles dzelzceļa stacijā – filmu «Mērijas ceļojums», bet Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā bija izstādes «Ar Ērenpreisu līdz 100» atvēršana un tikšanās ar ekspozīcijas veidotāju un īpašnieku Mārtiņu Belicki.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 22. maijā!
22.05.2018

Gatavi vienmēr un visur palīdzēt

    Ar savu pakalpojumu sniegšanu zemniekiem uzņēmums SIA «AR AGRO» nodarbojas jau kopš 2009. gada. Tolaik tas tika dibināts Bauskā, bet jau septiņu gadu garumā «AR AGRO» bāzējas Dobeles novada Lejasstrazdos, sniedzot plaša spektra pakalpojumus zemniekiem visā Latvijā. Kādus tieši? To «Zemgale» noskaidroja sarunā ar uzņēmuma valdes locekli JĀNI OSI. Vairāk lasiet 22. maija laikrakstā.22.05.2018

Šūpuli iekāra arī Bēnē

    Pagājušajā sestdienā jau piekto gadu pēc kārtas Bēnē tika aizvadīta Muzeju nakts. Tajā ar saviem priekšnesumiem un gadu gaitā paveikto priecēja gan vietējie mākslinieki, gan sava aroda pratēji. Viņus dalībai šajā norisē uzaicināja Bēnes tautas nama vadītāja Ingrīda Rozenfelde.

22.05.2018

Vai Bikstos ir atrasts «Latvieša kods»?

    Tajā tālajā 1998. gada rudenī Bikstos esot izskanējis jautājums: «Kāpēc gan Bikstos nevarētu būt vidējās paaudzes deju kolektīvs?». Nu var sacīt, ka toreiz bijis tā – domāts, darīts –, jo šogad kolektīvs atzīmē 20 gadu jubileju. Tai par godu 12. maijā Bikstu kultūras namā pulcējās liela daļa pagasta ļaužu, viesu un kolektīva draugu, lai būtu kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Bikstenieki», tā vadītāju Agitu Jansoni, koncertmeistari Gitu Āboliņu, priecātos par stāstiem dejā un būtu tikpat lepni kā «Bikstenieki» par kolektīva jauno tērpu. Tas «izauklēts» no vissīkākās vīlītes līdz pat brunču rakstu stāstam un vīru vestes pogai, paķelei un vīru svārku vadmalai.

«Bikstenieki» no visas sirds var lepoties par 20 gados paveikto – gan ritinot deju soli, gan gādājot par savu izskatu, kas nu pilnībā stāsta par Bikstu pagastu. Šajā laikā kolektīvs ir piedalījies trīs Dziesmu un deju svētkos, izveidojis savas tradīcijas, pabijis ārzemju ceļojumos.
Tomēr, šķiet, pēdējā gada laikā viens no vissvarīgākajiem mērķiem bija jauna tautastērpa sarūpēšana visam kolektīvam. Stāsts par to, kā tas tapa, caurvija visu dzimšanas dienas pasākumu, pilnībā pārliecinot tā apmeklētāju par «Bikstenieku» degsmi, aizrautību un neatlaidību, piestrādājot pie tērpa vissīkākās nianses, noslēdzot šo savu veikumu ar videofilmu.
Ar tās pirmizrādi sākās kolektīva jubilejas sarīkojums.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 18. maijā!

22.05.2018

Pērn piespiedu darbos nostrādāja 14313 stundu

    Valsts probācijas dienesta Dobeles teritoriālā struktūrvienība ir apkopojusi statistikas datus par kriminālsoda “piespiedu darbs” izpildes organizēšanu Dobeles, Auces un Tērvetes novadā 2017. gadā.

Vairāk lasiet otrdienas “Zemgalē”.

14.02.2018