Piektdiena, 2017. gada 22. septembris            Vārda diena : Maigurs, Mārica, Māris
Apstiprināt
25.05.2017

Vai es Londona dzivojos varu pasutit Zemgali

Sveicināti! Pagādām tādas iespējas nav, jo vēl neesam elektroniskā veidolā.

13.03.2015

Sveiki! Man ienāca prātā doma šāda, kāpēc gan "Zemgales" Avīze nevarētu, izdot atsevišķu dzejoļa avīzi ar nosakumu "Zemgales rakstnieki"?? Un iesūtīt varētu bez maksas.. 

Marek, tā kā neviens no laikraksta redakcijas pašreizējiem darbiniekiem nav pietiekami kompetents dzejas jomā, “Zemgale” ir nolēmusi dzejas lappuses vai laikraksta literārus pielikumus neveidot. Taču reizi gadā - Dzejas dienu laikā - laikrakstā tiek atvēlēts tematisks atvērums mūsu puses dzejas rakstītājiem. To veido un publicēšanai iesniedz mūspuses Literātu biedrība “Spārni”. Ikvienam, kurš izmēģina savus spēkus dzejas rakstīšanā, “Zemgale” iesaka vērsties pie “Spārnu” vadītājas Intas Tuzas Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā. Noteikti saņemsiet atbalstu, un, iespējams, jūsu darbi tiks iekļauti dzejas izlasē šī gada Dzejas dienu atvērumam “Zemgalē”. Ligita Dāvidsone, “Zemgales” galvenā redaktore
26.02.2015

Pēdējā laikā manu uzmanību piesaistījusi sadaļa par Dobeles pašvaldības atbildēm uz lasītāju jautājumiem. Ļoti dīvains likās fakts, ka pirms atbildēt uz vēstulē diezgan pamatotiem faktiem, pašvaldības darbinieks pārbauda sūtītāja personību. Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Lai pēc tam ietekmētu vai tāpēc, lai nebūtu jāatbild pēc būtības? Uzskatu, ja pie amatpersonas griežas žurnālists, tad tas vairs nav anonīmi. Zinu, ka likums ļauj neatklāt žurnālista informācijas avotu. Uzskatu, ka žurnāliste šajā situācijā rīkojās neprofesionāli, atklājot vēstules autora vārdu. Jautājums Zemgales redaktorei! - Kāpēc šajā rakstā Dobeles pašvaldības amatpersona palika anonīma! Lasītājiem ir tiesības zināt, kura amatpersona šādi rīkojas. Kāpēc arī 24. februāra numurā "atbild pašvaldība", bet ne konkrēta amatpersona? Vai Zemgales redaktore saņem atalgojumu par atbildēšanu pašvaldības amatperonu vietā, neatklājot identitāti, tātad paliekot anonīmiem? Vēl viens iemesls, kāpēc nepirkt Zemgali!

Par pašvaldības amatpersonu un darbinieku mērķi, pārbaudot kāda sūtītāju personību datu bāzēs, nevaru atbildēt. Varu pastāstīt, kāda šobrīd ir redakcijas darba viena no metodēm, saņemot lasītāju vēstuli, telefona zvanu vai uzklausot personīgi, ja tiek izvirzīta kāda problēma, izteikts jautājums, kritika vai rosinājums, kas attiecas uz pašvaldības darbu. Lai ātrāk tiktu rasts situācijas risinājums un lai vēstules autors, kā arī lasītāji laikraksta slejās saņemtu korektu, precīzu tās skaidrojumu, vēstuli redakcija pārsūta pašvaldībai, konkrēti Dobeles novadā - vecākās konsultantes Dzintras Matisones personā. Viņa konsultējas ar pašvaldības vadību un speciālistiem, un tiek izlemts, kura amatpersona ir viskompetentākā sniegt atbildi. Kā redakciju ir informējusi Dzintra Matisone, atbildi laikrakstam bieži vien gatavo nevis viena konkrēta persona, bet gan vairākas amatpersonas un/vai speciālisti kopā, apkopojot viņu rīcībā esošo informāciju un/vai viedokļus, līdz ar to atbildes forma ir „Pašvaldība paskaidro”. Ja jautājumi būs adresēti konkrētai amatpersonai, tad viņas atbildi arī lasītājs saņems. Cik šī atbilde ir izsmeļoša un vai pašvaldība ir iedziļinājusies vēstules autora paustajā rūpē, vērtējat jūs, lasītāji. Arī 24. februārī publicēto pašvaldības atbildi (raksts “Dienesta auto izmanto tikai darba vajadzībām”) saņēmām ar vecākās konsultantes Dzintras Matisones starpniecību bez konkrētas amatpersonas paraksta. “Zemgales” galvenā redaktore, nodaļas redaktores un reportieres pašvaldības amatpersonu atbildes nesacer un atalgojumu par to nesaņem. Jā, žurnālists neatklāj savu informācijas avotu, ja tas vēlas palikt anonīms. Neviena vēstules autora personību, ja bijis lūgums to neizpaust, bez viņa piekrišanas redakcija nav atklājusi. Konkrētajā gadījumā (ja domāta 5. februāra publikācija “Vai patiešām muļķu zeme”) autors vēlēšanos būt anonīmam neizteica. Izmantot pseidonīmu ir viņa tiesības. Tādējādi pārmetums par žurnālistes neprofesionalitāti nav pamatots. Būs ļoti žēl, ja izlemsiet “Zemgali” vairāk nepirkt. Mēs redakcijā gan domājam, ka laikraksts ir vieta, kur smelties informāciju ne tikai par pasākumiem un citiem notikumiem mūspuses trīs novados, bet arī par deputātu un amatpersonu attieksmi pret vēlētājiem nevis vēlēšanu kampaņas laikā, bet rūpēs par viņu ikdienas ērtībām, un izdarīt savus secinājumus. Sūtiet vēstules - elektroniskas un parastas, zvaniet, komentējiet “Zemgales” publikācijas sociālajos portālos! No savstarpējās komunikācijas arī mēs gūstam idejas, par ko vairāk jāraksta, kas jāakcentē. Ligita Dāvidsone, galvenā redaktore
16.12.2014

Paldies Dobeles čaļiem, kas brīdināja par auto novietošanas kārtību pie Rimčika (tikai ar purnu pret trotuāru)!

Pēc brīža tiešām policija bija klāt, bet biju jau nolicis pareizi.  Dobele rullē!
Starp citu: tiešām interesanta pilsēta. 

13.11.2014

Skumji, ka patriotu nedēļā pati galvenā ziņa ir par promilēm, nevis par gaismas gājienu... Vai tiešām tas bija jāliek 1.lpp. kā galvenais raksts?

Jā, ir skumji. Galvenais, lai svētku četras brīvās dienas paietu tā, ka nākamajā numurā varam stāstīt tikai par svinībām, par labāko ļaužu godināšanu, koncertiem un salūtiem, nevis par sāpēm, ko savām un citu ļaužu ģimenēm mēdz sagādāt personas, kuras pie stūres sēžas, neraugoties uz izdzertā alkohola daudzumu, nepadomājot, vai vēl ir spējīgi vadīt transporta līdzekli, ignorējot citu cilvēku tiesības būt uz ceļa neapdraudētiem, tiesības atgriezties mājās sveikiem un veseliem. 2,9624 promiles nav svētku šampanieša glāzes radītas...
24.10.2014

Humoršovs „Sievietes, sievietes…”  Dobelē 29. oktobrī
“Zemgale” aicināja piedalīties konkursā par iespēju iegūt biļetes uz šo izrādi.Veiksminieki ir ANITA MEDNE no Aizstrautniekiem, MĀRIS KALMANIS no Gardenes, INTA MILLERE no Naudītes, SARMĪTE ŠVĒDE, LĪGA GUDIŅA un DĀRTA DIDRIHSONE no Dobeles.Par ielūgumu saņemšanu redakcija vienosies ar katru konkursantu individuāli. 

08.07.2014

Ielūgumus uz bērnu operas svētkiem Tērvetē 12. jūlijā ieguva

INTA VAŠKEVIČA no Krimūnām un

L.LASMANE no Vecauces.

05.07.2014

Sveicinati velejos noskaidrot kur var redzet vidijo no ''Dobeles svetkiem 760''......bij ta lidojosa kamera kas filmeja mus visus...un televizija kas filmeja kur to var redzet.......

Meklējiet vietnē "YouTube"! Vairāk varat izlasīt 10. jūlija "Zemgalē"!
03.06.2014

Ielūgumi - dobelniekiem un tērvetniecei

 

Ir noslēdzies konkurss par brīvbiļetēm uz koncertuzvedumu “Satikšanās pilsētā. Dobelei 760”, ko rīkoja pasākuma organizatori sadarbībā ar laikrakstu “Zemgale”.

 

Pavisam tika saņemtas atbildes no 18 konkursantiem, pareizi uz jautājumiem atbildēja septiņi dalībnieki. Ieejas kartes saņems

 

INTS PRIDĀNS (Dobele),

SANDRA LAPINSKA LEIERE (Dobele),

VALDA ŠIMKEVICA (Dobele)

un VALDA PRĪLIŅA (Tērvetes novads),

 

ar kuriem “Zemgale sazināsies, lai vienotos par ielūgumu saņemšanu.

 

Pareizās atbildes: 1. b, 2. c, 3. a, 4. c, 5. a, 6. c, 7. a.

 

 

04.03.2014

Uz teātri ies dobelnieces
Ielūgumu divām personām uz itāļu komēdiju “Padomi precētiem pāriem” 8. martā Dobeles kultūras namā ir ieguvušas divas dobelnieces – ANITA DIDRIHSONE un VERONIKA KAIMIŅA.
Pareizās atbildes: izrādes darbība notiek SARUNU šovā (c), Ainas Poišas pirmā profesija ir REŽISORE (b).
Ieejas kartes var saņemt “Zemgales” reklāmas nodaļā Dobelē, Brīvības ielā 31, darba laikā.


27.02.2014

Konkurss ir noslēdzies

 

Alda Ruļļa jubilejas koncerta rīkotāji sadarbībā ar laikrakstu “Zemgale” piedāvāja iespēju piedalīties konkursā un, atbildot pareizi uz jautājumiem, iegūt ielūgumu divām personām uz koncertu Dobeles pilsētas kultūras namā 1. martā pulksten 17.

 

Konkurss ir noslēdzies. Ielūgumu uz koncertu saņem ILZE SARŠŪNA no Bērzes pagasta un RITA MARCINKUS no Bēnes. Par ielūgumu saņemšanu vienosimies pa telefonu.

18.02.2014

Sveicināti!
Jau kādu ilgāku laiku vēroju Jūsu WEB lapu. Vai patiešām nevarat ko lietas labā darīt ar to? Ja sī web lapa būtu palaista 1995 gadā teiktu kad ir ok, bet nu tagad tak ir 2014. Aukšēja bilde ir kā sēru kantora foto - pat melnu rāmi uzlikuši tam apkārt. Fotogallerija tur viss ok, bet vai tad no Novada svētkiem nekas nav noticis - bij tak ssniegavīri utt...? FORUMS arī diezko nestrādā - švakras atbildes. DARIET KO LIETAS LABĀ.

Paldies par kritiku. Centīsimies!
14.02.2014

2014-01-31 13:49:49

Labdien!

Pirms pāris nedēļām, piezvanot uz redakciju, lūdzu sniegt laikrakstā informāciju par Dobeles novada Sociālā dienesta pērn sniegtajiem pakalpojumiem. Iespējams, šādas ziņas ir izlasāmas novada pasvaldības interneta mājaslapā, bet internets man nav pieejams un es neprotu apieties ar datoru. ESmu pensionāre un nedom;aju, ka tādēļ došos uz kursiem.

Zinu, ka sociālā dienesta pakalpojumu apkopojums tiek publicēts kaimiņu novados - Jelgavā, Tukumā. Domāju, ka šāda veida ziņas interesētu ne vienu vien novada iedzivotāju. GRibētos zināt, cik cilvēki saņēmuši pabalstu par kurināmā iegādi, tuvinieka zaudējuma gadījumā, izmantojuši slimību pabalstu vai kādu citu palīdzību, kas paredzēta novada pasvaldības saistošajos noteikumos. Nedomāju, ka sociālajam dienestam šādu ziņu sniegšana prasīs īpašu piepūli, jo visas ziņas tagad ir datorizētas.

Lai nerastos pārdomas par to, kā tagad nogādāju šo savu lūgumu, atklāju, ka izmantoju savu bērnu iespēju un zināšanas sazināties elektroniski. Varbūt rakstīts vārds mudinās sniegt atbildi.

PENSIONĀRE Dobeles novadā

 

Sociālā dienesta vadītājas BEATAS LIMANĀNES sniegto informāciju par dienesta pakalpojumiem, kuru viņa redakcijai atsūtīja arī kā atbildi mūsu lasītājai, iespējams izlasīt “Zemgales” 11. februāra numura pašvaldības apmaksātajā pielikumā “Dobeles novada ziņas”. Papildus redakcija saņēma vēl šādu sociālā dienesta informāciju: “2013. gadā Dobeles novadā 1) dzīvokļa pabalstu saņēmušas 1059 ģimenes, t.i., 2442 personas (izlietotie līdzekļi Ls 109714), 2) veselības pabalstu saņēmušas 703 personas ( izlietotie līdzekļi Ls 22716), 3) apbedīšanas pabalstu saņēmušas 36 personas ( izlietotie līdzekļi Ls 3578)”.
15.12.2013

Atkal par Naudīti. Rau, kā sanāk, komunicēt ar pašvaldību un uzzināt tās viedokli varam ar laikraksta starpniecību. Tā ZEMGALEI nesen pievienotajā pielikumā DOBELES ZIŅAS lasām pagasta pārvalžu vadītāju pārdomas  par šajā gadā paveikto. Skumji, bet Ivaram Brikmanim, kurš strādā divās pagasta pārvaldēs, bija vismazāk sakāmā - vien formāli vārdi, vēlot gaišus Ziemassvētkus. Paldies! Bija gan vēlme uzzināt, ko viņš jūtas paveicies savos pagastos.

Paldies jaunajai kultūras darbonei. Pagasta egles - egļu - iedegšanas pasākumos bija jūtama viņas vēlme atnest kultūru Naudītē un Apguldē. Jā, kurš gan cits - ja ne mūsu jaunā paaudze!

05.12.2013

Nevar nereaģēt uz tik aplamu uzskatu paušanu par nosauktajām,, lapelēm”, kuras izskanējušas 28.novembra ,,Zemgalē”.

Pateicoties šīm informējošām aptaujas lapiņām ,mēs, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ,aktivizējāmies ,sasaucām sapulci, uzrakstījām protokolu, lai paustu savu attieksmi pret aplamo un netaisnīgo valdības lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas samaksu u.c.

Vai rakstītājs nesaprot, ka vienāda samaksa vienam cilvēkam un ģimenei no daudziem cilvēkiem ir netaisnīga. Protams, par šādu valdības lēmumu var tikai pabrīnīties un saprast kādi –cik gudri cilvēki sēž valdībā, kam ir dotas tiesības lemt par visu valsti.

Par šīm informāciju nesošām lapiņām mēs varam teikt,, Dobeles Namsaimniekam” lielo paldies, jo ,pateicoties tieši tām, nepieļāvām īstenoties valdības pieņemtajam aplamajam likumam. Mēs varam apskatīt oktobrī saņemtos rēķinus- tur jau ir rakstīts tas pats ,kas uz lapiņām.Vai mēs visi reaģējām uz rakstīto?! Lapiņas bija papildus atgādinājums pievērst uzmanību saturam- samierināties vai apturēt aplamos valdības lēmumus par atkritumiem un korekciju.

Nav brīnums, ka tiem cilvēkiem, šoreiz Dobeles Namsaimniekam,kas vēlas izdarīt kaut ko labu visu iedzīvotāju labā, nolaižas rokas ,jo vienmēr atradīsies kāds ,kas to labo apzināti vai neapzināti centīsies sabradāt. Ar laikraksta palīdzību vēlos izteikt Dobeles Namsaimniekam atzinību un novēlēt turpināt darīt labos darbus!

 

dobelniece Niole Lilienfelde

Dainu iela

 

04.12.2013

Ar novēlošanos vēlētos komentēt rakstu par Naudītes kultūras dzīvi.Varētu gan piekrist, gan nepiekrist I.Brikmaņa kungam ,kultūras dzīve ir lielā ziņā atkarīga no pašu iedzīvotāju atsaucības,tomēr ,mūsu-Naudīšnieku kultūras dzīve ,tostarp dejošanas, dziedāšanas un teātra pulciņi ,tiek rīkoti Penkulē un transports netiek nodrošināts tātad kā lai cilvēks kuram nav sava transporta un vēlme piedalīties,varētu ņemt savu dlību šajos pasākumos???

Sarunu ar jauno Naudītes pagasta kultūras pasākumu organizatori BAIBU SMILTNIECI, kura darbu ir sākusi 1. oktobrī, lasiet "Zemgales" 13. decembra numurā,
20.11.2013

Labdien!

Ar laikraksta ZEMGALE palīdzību vēlos uzzināt SIA Dobeles Namsaimnieks viedokli attiecībā uz LAPELĒM, kuras iedzīvotājiem ir jāparaksta sakarā ar atkritumu apsaimniekošanas un ūdens patēriņa korekcijas aprēķina izmaiņām. Manā uztverē tā ir klaja ņirgāšanās par Dobeles iedzīvotājiem. Vai šajā uzņēmumā nav neviena darbinieka, kurš būtu spējīgs šīs lapeles izveidot iedzīvotājiem saprotamā valodā ar korektiem jautājumiem un saprotamu atbildi? Varbūt vajadzētu lūgt Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālista palīdzību, ja uzņēmums pats nav spējīgs šo uzdevumu veikt.

Es uzskatu, ka šīm lapelēm nav nekāda juridiska pamata, lai Dobeles Namsaimnieks varētu pieņemt jebkādu lēmumu par  izmaiņu veikšanu valstī pieņemtajos noteikumos.

Ļoti vēlos saņemt Dobeles Namsaimnieka un Pilsētas domes speciālistu viedokli laikrakstā Zemgale.

 

Paldies.

Dobeles novada pašvaldības Juridiskās nodaļas sagatavotā atbilde: „SIA „Dobeles namsaimnieks” veikto aptauju var uzskatīt tikai par dzīvojamo māju pārvaldītāja un apsaimniekotāja iniciatīvu iedzīvotāju (ne dzīvokļu īpašnieku) viedokļa noskaidrošanai. Tās rezultāti nekādā gadījumā nevar būt pamats lēmuma pieņemšanai par normatīvajos aktos noteiktās samaksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kārtības grozīšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu’’ 2. punktā noteiktajam, noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma normas. Lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, regulē minētā likuma 20. pants.” SIA “Dobeles namsaimnieks” valdes loceklis JĀNIS AUDZĒVIČS: „Ar 2013. gada 1. oktobri stājās spēkā grozījumi Ministru Kabineta noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu", kas nosaka arī izmaiņas kārtībā, kādā aprēķināma samaksa gan par sausajiem atkritumiem, gan par ūdens patēriņa starpību (korekciju). Minētie noteikumi arī nosaka to, ka dzīvokļu īpašnieki paši var noteikt aprēķina kārtību. Dobeles daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki kūtri iesaistījās lēmumu pieņemšanā. SIA "Dobeles namsaimnieks", saprotot, ka šie grozījumi nav taisnīgi pret visiem iedzīvotājiem, nolēma izrādīt labo gribu un nākt pretim iedzīvotājiem, palīdzot viņiem pieņemt lēmumu par aprēķina kārtību. 2013. gada novembrī tika organizēta daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku aptaujāšana. Dobeles, Naudītes un Apguldes teju 1000 dzīvokļu īpašnieki no 48 mājām ir pieņēmuši SIA "Dobeles namsaimnieks" pretimnākšanu un lēmuši mainīt kārtību, kādā aprēķināma samaksa gan par sausajiem atkritumiem, gan par ūdens patēriņa starpību (korekciju). Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka aptaujā piedāvātie lēmumi ir nesaprotami.“
07.11.2013

Labdien, vēlos izteikt savu neapmierinātību par Valsts svētku koncerta ielūgumiem..... Es nesaprotu , priekš kam viņi ir domāti, ja cilvēkiem nav iespējams viņus iegādāties, jo tas bija viens moments un ielūgumi KN kasē vairs nav , jo ir beigušies..... Un kāpēc vispār ir nepieciešami šādi ielūgumi, ja koncerts tāpat ir BEZMAKSAS.....Nevajadzīgi izmesta nauda - papīrs, krāsainais kārtridžs, printeris,kā arī cilvēku darbs...... Un ja es neesmu saņēmusi ielūgumu, tad es varu droši neiet uz Valsts svētku pasākumu, jo redz man nebūšot BEZMAKSAS IELŪGUMS......Skumji....

Un tas pats ir ar Ābolu maisu 2013, bet atšķirībā no Valsts svētku koncerta, uz šos pasākumu ielūgumi ir pieejami......

05.11.2013

Sveiki.Par aptauju Kādai"Zemgalē" 2014.g. jābūt TV programmai-vēlētos lasīt LTV1,LTV7,LNT,TV3,TV5,TV6,3+,PBK,REN TV Baltija, RTR Planeta, RE:TV, Kanāls 2


01.11.2013

     Tie (pagasta laiki) bij pavisam citādi laiki nekā mūsējie (novada sastāvā). Kaut arī Sūnu Ciems atrodas tik dziļi Lielajā Mežā (15 km attālumā no novada centra) un tik tālu no citām cilvēku mītnēm (8 km no Penkules), ka tikai visklusākajās mēnessnaktīs varēja sadzirdēt pirmajos kaimiņos gaili dziedam, tajos „vecajos” laikos sūnciemiešus ārpus pelēkās ikdienas kopā sauca un svētku brīžos lustināja nevis Laimes Lācis, bet gan Ciema galvenais Vīrs (pagastvecis) ar saviem pušelniekiem (darbiniekiem). Tam Ciema Vīram jau tā kolektīvās naudas ķeša ar ne vienmēr bija gana bieza, tomērt pietiekoši ietilpīga, lai sūnciemieši atļautos gan kopīgi izšūpoties Lielā dienā, gan Līgo dienas vakarā pavakarēt pie kopīgi degta ugunskura ar alus kausiņu un siera rituli rokās un izlocīt kājas jestrā zaļumballē, gan pabaudīt kādu koncertiņu vai teātra izrādi savā meža ielokā. Bija gana, lai svinīgi apliecinātu cieņu un mīlestību saviem godājamiem senioriem, kuri savos spēka gados rūpējušies ne tikai par sūnciemiešu labklājību vien. Un novembra vidū, kad līdz ziemas saulgriežu laika kopīgām lustēm gan maziem, gan lieliem cieminiekiem un gaismas atnākšanai vēl ceļa sprīdis noejams aukstumā un tumsā, kad tāltālajā Lielpilsētā jo spoži iezaigojas Trīs Zvaigznes, kas silda katra kārtīga latvieša sirdi, sūnciemieši, nešķirojot viens otru pēc piederības kādai noteiktai tautībai, atkal ik gadu skaisti saposušies sanāca kopā plecu pie pleca, lai apliecinātu gan sev, gan tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, ka Sūnu Ciema ļaudis Te dzīvo, strādā, priecājas un skumst, ka Te ir viņu Mājas, viņu Dzimtene, viņu Latvija.

     Varat minēt, kāds ir šī mūsdienu Sūnu Ciema nosaukums. Tā ir Naudīte un sūnciemieši ir Naudītes pagasta iedzīvotāji. Jo kā gan citādi lai domā, kad, kārtējo reizi mēdijos skatot kultūras pasākumu plānu Dobeles novadā, novembrī Naudītes vārds nav pieminēts. Šī gada laikā tā jau laikam ir kļuvusi par modes lietu – Sūnu Ciemā nekādus kultūras pasākumus! Lai vārās paši savā sulā, ka tik nodokļus laikā samaksā. Ak nē, piedošanu, vienpadsmit mēnešu laikā pāris reižu sūnciemieši ir tomērt aicināti kopā. Pirmo reizi uz Lieldienām un otro reizi uz pirmsjāņu izjokošanu. Un punkc un āmen. Pietiek!

     Gribētos dzirdēt, kas par Sūnu Ciema ļautiņu „kulturālu smacēšanu” būtu sakāms vietvarai. Kā nekā, sūnciemieši, lai gan ne tik kuplā skaitā, uz vietējās varas vēlēšanām paklausīgi gāja, cerīgi savu balsi atdeva un tagad gaida ja ne kleņģerus no gaisa birstam, tad cilvēcīgu attieksmi pret laika gaitā Ciemā iedibinātām un izauklētām tradīcijām, neba no maizes vien cilvēks ir paēdis, garam arī kaut ko vajag. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka sūnciemieši pilnīgi vienādu balsu skaitu atdeva par divām partijām – Zaļo Zemnieku savienību un Vienotību. Tad lūdzu, kas šīm abām pozīcijā esošajām partijām būtu sakāms? Varbūt konkrētāk pajautāt Aijai Eidintai, kas vienlaicīgi novadā ir gan Zemnieku savienības nodaļas līdere, gan kultūras dzīves bīdītāja? Un ko sacīs kultūras komitejas līderis Viesturs Reinfelds, kuru apguldnieki joprojām piemin ar labu vārdu un droši vien vēlēšanu urnā atzīmē arī ar savu balsi? Un nevajag atrunas, ka kaimiņpagastā dzīvojošais un turienes ļaudīm vienmēr labais „kultūrists” (ko sūnciemieši negrasās pat apstrīdēt, tur cilvēks droši vien ir savā laikā un savā vietā) Smiltnieks no 8 kilometru attāluma labāk redz un zin, vai un kā sūnciemiešiem būtu jāizklaidējas. Viņi, sūnciemieši, neko ārprātīgu neprasa. Atdodiet viņiem to, kas pa šiem gadiem ir ticis atņemts un ko vēl, nedod Dievs, taisās atņemt! Un, runājot par kultūrai atvēlamajiem līdzekļiem, kad veidojās novadi, valstī bij iestājusies krīze, bet nu jau pa šiem pieciem gadiem Latvija tak piedzīvojusi savu „veiksmes stāstu”, varbūt ir laiks padomāt par kultūras budžeta palielināšanu? Un jā, gribētos vēl dzirdēt Ciema Vīra (pagastveča) viedokli, kā nekā mēs viņu cienām un viņš tur ikdienas rūpi par to, lai Sūnu Ciemā ja nu ne visi, tad lielākā daļa ir ar dzīvi apmierināti ļaudis.

     Kā vēsta raksta gals uz Ciema ziņu dēļa, nupatās Ciemā ir atkal nomainījies kultūras darbinieks. Smiltnieka vietā nu mums ir Smiltniece. Lai cilvēkam veicas iecerēs un labajos darbos, lai pieredzes bagātais priekštecis palīdz ar savu padomu, lai atsaucīgi Ciema ļaudis pasākumos! Saprotams, ka nule darbu uzsācis cilvēks pēkšņi nevar sarīkot lielu svētku pasākumu, bet ko gan līdz tam ir darījis nupat kā darbu beigušais darbinieks? Kādas ir viņa iestrādes? Varbūt, ka, iesaistoties Kultūras nodaļas vadībai, iepriekšējam un tagadējam Naudītes pagasta kultūras darbiniekam, ir iespējams Naudītes pagasta iedzīvotājiem sagādāt skaistu svētku līdzpārdzīvojumu, jo mūsu Latvijai šogad ir īpaši svētki – 95.gadadiena. Un mēs, Naudītes pagasta iedzīvotāji, negribam mitināties Sūnu Ciemā, mēs gribam dzīvot un dzīvi svinēt Naudītes pagastā, Dobeles novadā, Latvijas Republikā! Lai Dievs svētī Naudītes pagasta un visa novada ļaudis, lai visiem skaisti un sirsnīgi svētki!

Pilnīgā cieņā – Bukstiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcija izpildīja Bukstiņa lūgumu un lūdza vēstuli komentēt trim tajā pieminētajām amatpersonām. Zināms, ka Viesturs Reinfelds bija ārpus Latvijas, tāpēc viņa komentāru turpinām gaidīt. Dobeles novada kultūras un sporta pārvaldes kultūras nozares vadītāja AIJA EIDINTA: Man absolūti nekas nav sakāms par šādu literāru sacerējumu kādam Bukstiņam. Nezinu, ko viņam atbildēt. Es domāju, ka novada kultūras pārvalde dara, ko var, un noteikti nenīcina naudīšnieku tik stiprās tradīcijas. Cilvēks, iespējams, ir sajaucis, kāda ir Laimes lāča sūtība. Lācis katram ir jāmeklē pašam savās mājās. Ne jau nu kāds to atvedīs klāt no citas pasaules. Naudītes pagasta pārvaldes vadītāja IVARA BRIKMAŅA viedoklis: Neviena problēma nevar atrisināties pati no sevis. Lai to veiktu, galvenais ir cilvēks, kas to dara. Baiba Smiltniece, kura uzsākusi darbu Naudītes pagastā kā kultūras darba organizatore, ir ne tikai ar atbilstošu izglītību, bet arī ar vēlmi iekustināt Naudītes pulciņu darbu un kultūras dzīvi pagastā. “Raksta galā” uz ziņojumu dēļa ir uzaicinājums pieteikties pulciņos. Cik naudīšnieki ir izteikuši savu vēlmi, lai atbalstītu Baibu, lai viņai nenolaistos rokas jau pašā darba sākumā? Jā, protams, finansējums kultūras darbam Naudītē ir niecīgs, nedaudz virs diviem tūkstošiem latu gadā, kas tas ir 7 – 8% no tā finansējuma, kas ir pagastos ar savu kultūras namu un aktīvu pulciņu darbu. Naudīšnieki, ar savu enerģiju, vēlmi un atsaucību atbalstīsim Baibu un veidosim savu kultūras dzīvi paši, jo nav nemaz tik sen, kad pagastā bija savi deju kolektīvi un ansambļi. Lai mums kopā izdodas!
26.10.2013

Labdien! Es par Jūsu ZEMGALES aptauju par programmām 2014.gadam. No norādītajam mūsu gīmene skatās visus kanālus, izņemot VIASAT EXPLORER un VIASAT HISTORY. Ļoti iecienīts kanāls NTV MIR. Es zinu, ka šo kanālu tiešām skatās daudzi. Būtu ļoti vēlams, ka Jūs šo kanālu iekļautu programmā. Ar cieņu Jūsu lasītāja.

23.10.2013

Biļetes uz Artūra Reinika koncertu 26. oktobrī 2. konkursā ieguva

VALDA SIMKEVICA no Dobeles,

INESE BĒRZIŅA no Penkules.

17.10.2013

Biļetes uz Artūra Reinika koncertu 26. oktobrī 1. konkursā ieguva

LAIMA MISULE no Tērvetes novada,

SANTA FREINBERGA no Dobeles.

03.10.2013

Biļetes uz "Klaidoņa" koncertu Ābolsvētkos ieguva

 

INESE ALEKSEJEVA no Bērzes,

RITA MARCINKUS no Bēnes,

RITA ZAKOVSKA no Dobeles.

11.09.2013

Labvakar!

Šodien "Zemgalei" pielikums ar Dobeles novada pašvaldības aktualitātēm - kā ik mēnesi. Publikācijā allaž arī šomēnes gaidāmie un ieplānoties kultūras pasākumi. Tā jau trūcīgā kultūras programmā nemanu iecerēto Dobeles Novadpētniecības muzejā. Tur darbinieces ir izdomas bagātas un pasākumi vienmēr interesanti. Vai tad tur vairs nekas nenotiek, ja pašvaldības izdevumā nav nekas par to rakstīts?

Kopējo kultūras un sporta pasākumu plānu "Dobeles novada ziņām" sagatavo pašvaldības kultūras un sporta pārvalde, apkopojot informāciju, ko tai savukārt iesniedz pārvaldes struktūrvienības, kā arī sporta klubi, biedrības u.c. Atbild Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore DACE BLŪMA: - Muzeja darbinieces atvainojas par sagādātajām neērtībām. Informācija šomēnes netika aizsūtīta atbildīgās darbinieces atvaļinājuma dēļ. Muzejā visu gadu ir apskatāma vēsturiskā ekspozīcija "Reiz Dobelē". Gandrīz katru mēnesi apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas izstādes. Šobrīd no 13. septembra līdz 12. oktobrim abās izstāžu zālēs ir izvietota Dobeles mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde. No 4. oktobra līdz 30. novembrim muzejā būs skatāma mūsu darbinieku veidotā ceļojošā izstāde "Latvijas Tautas frontei 25", kurā atspoguļoti gan visas Latvijas, gan Dobeles tā laika notikumi. Šo izstādi pēc tam varēsim piedāvāt skolām un citām iestādēm izstādīšanai uz vietas. No 25. oktobra līdz 30. novembrim muzeja vēsturnieki gatavo izstādi par militāro vēsturi, kuras nosaukums tuvākajā laikā tiks precizēts. Šīs izstādes ietvaros piedāvāsim arī tematiskas, 18. novembra notikumus atspoguļojošas muzeja vēsturnieka lekcijas. Katru dienu var pieteikties uz 12 muzejpedagoģiskajām programmām un radošajām darbnīcām dažādām vecuma grupām. Piedāvājam arī pilsdāmu un pilskunga vadītas ekskursijas pa pilsētu un pilsdrupām. Esam jūsu rīcībā katru dienu, nevis atsevišķos ikmēneša pasākumos. Vienmēr iesaistāmies arī citos novada pasākumos. Augusta beigās muzeja darbinieki ar dažādām spēlēm piedalījās labdarības projektā "Laimes ota", lai gan ne pasākuma afišā, ne arī presē to nevarēja izlasīt. 5. oktobrī darbosimies arī Āboldienā. Šobrīd muzeja darbiniekiem ir ļoti saspringts laiks - mēs gatavojamies akreditācijai, kas notiek reizi piecos gados. 24. septembrī gaidām Kultūras ministrijas komisiju, kura vēros un analizēs visu, ko esam un arī ko neesam paveikuši iepriekšējos piecos gados.
14.08.2013

Labdien!

Vēlos pateikties uzņēmumam"AUTOFIRMA RAIVO" SIA par atsaucību un atbalstu, ko saņēmām ar mazbērniem 13. 08. 2013. mums neveiksmīgajā braucienā no Jelgavas uz Dobeli. Divas firmas bija ļoti noslogotas un bez bažām bija gatavas mūs atstāt uz ceļa. Šī uznēmuma darbinieki neatteica palīdzību un izbrauca no pilsētas, lai manu braucamrīku savestu braukšanas kārtībā.

Paldies!

09.08.2013

Sveicināti,

Mazliet izbrīnu rada reportieres Egijas Grošteines komentārs par Latvijas pievienošanos eiro, jo no tā iegūs tikai tie, kuri ekportē un ceļo. Es tikai priecāšos, ja Latvijas uzņēmējiem pavērsies jauni tirgi un jaunas iespējas eksportēt preces, kā arī samazināsies izdevumi no valūtas maiņas, jo tas nozīmē, ka uzņēmuma paplašinoties radīsies arī papildus darba vietas Latvijas cilvēkiem. Vēl jāatceras, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem kredīti ir ņemti eiro, līdz ar to atmaksājot nebūs jāpazaudē nauda par valūtas maiņu. Tāpat izbrīna jautājums par neatkarības simbola zaudēšanu! Nu neviens taču neatņems nedz Daugavu, nedz Brīvības pieminekli, nedz Dobeles pilsdrupas! Tas viss ir mūsu pašu rokās un sirdīs, kā mīlam un mīlesim un nosargāsim savu zemi un valsti Latviju! Tas, ka daudzās valstīs ir ekonomiskās problēmas, nav vainojams eiro, bet gan neprofesionāla budžeta plānošana, kā saka tautā-  dzīvot pāri saviem līdzekļiem! Tā citādi "Zemgalē"  ir atrodama laba lasāmviela vasaras atvaļinājumā! Un tāpat prieks būt gan Dobeles, gan Auces novados, kur daudz kas tapis  pateicoties peltās Eiropas Savienības atbalstam!

Sirsnīgi,

Ģirts no Auces

02.08.2013

Labdien!

 

Šodien braucot no Rīgas uz DObeli mani piemeklēja šoks. Ņemot vērā, ka savu ceļu sāku no Cēsīm, nevar';eju ieplānot precīzu laiku, kad būšu Rīgā un laicīgi nopirkt biļeti. Piemetināšu, ka Rīgā autoostā ierados plukst. 18:40 un uzreiz gāju pirkt biļetes uz kādu autobusu, taču izrādījās, ka nākamās iespējamās biļetes ir tikai uz 21:00, KAS IR PILNĪGS ABSURDS! Šāda situācija pierāda, ka ir pietiekoši daudz cilvēku, kas vēlētos tikt mājās šai laika posmā, tačutas nav iespējams, jo SIA "Dobeles autobusu parks"  nerūpējas un nerēķinās ar saviem pasažieriem. 

 

Tātad jautājums, kad šī problēma tiks novērsta, ko var izdarit vai nu ielaižot vēl citu pasažieru pārvadātāju, vai arī nodrošinot pilsētniekus ar papildus reisiem šādos laikos.

Lūdzu nenākt ar paziņojumu, ka savs laiks jāplāno laicīgi, jo tā ir vienīgi attaisnošanās un muļķošanās. ĻOti ceru, ka saņemšu konstruktīvu atbildi par šo jautājumu. 

 

Paldies jau iepriekš,

Apbēdinātais jaunais dobelnieks :(

“Zemgale” lūdza situāciju komentēt SIA “Dobeles autobusu parks” (DAP) valdes priekšsēdētāju ĀRVALDI LAUMANI. Viņš skaidroja: - Maršrutā Dobele – Rīga – Dobele katru dienu DAP nodrošina kopumā 48 mikroautobusu reisus un astoņus lielas ietilpības autobusu reisus. Anonīmā pasažiera vēstulē minētajā dienā, kas , iespējams, bija piektdiena, 2. augusts, DAP laika posmā no pulksten 18.40 veica četrus reisus maršrutā Rīga – Dobele: pulksten 19.05, 20.00, 21.00 un 21.45. Tā kā pasažieris, cik noprotams no vēstules, Rīgas Starptautiskajā autoostā bija ieradies pulksten 18.40 un kasē viņam piedāvāja iegādāties biļeti vien uz reisu pulksten 21, jāsecina, ka uz iepriekšējiem diviem reisiem, ko veic sešpadsmitvietīgie mikroautobusi, visas biļetes bija izpārdotas. Tāpēc arī viņam tika piedāvāts iegādāties biļeti uz tuvāko pieejamo reisu pulksten 21, ko veic lielas ietilpības autobuss. DAP uzsver, ka anonīmā pasažiera vēstulē minētais gadījums ir izņēmums, kas ir nepatīkams personisks pārdzīvojums pasažierim, taču tas nekādā gadījumā neraksturo ikdienas situāciju. Regulāri apkopotie un analizētie DAP dati par dažādu maršrutu autobusu piepildījumu liecina, ka esošais reisu skaits apvienojumā ar pareizi izvēlētām transporta vienībām piedāvātajos laikos ir optimāls un nodrošina mūsu iedzīvotāju pieprasījumu, kā arī ir ekonomiski pamatots. Turklāt, neskatoties uz ekonomisko krīzi un nepietiekamo valsts budžeta finansējumu ilgtermiņā, līdz pat šodienai DAP ir izdevies saglabāt reisu skaitu tādu, kāds tas bija vēl 2008. gadā, nepieļaujot tā samazināšanu. Lai izvairītos no neparedzamām situācijām, aicinām pasažierus izmantot savas tiesības un atbildīgi plānot starppilsētu ceļojumus ar sabiedrisko transportu, izmantojot plašās autobusu biļešu iegādes iespējas. Atgādinām, ka ērti iegādāties starppilsētu autobusu biļetes ir iespējams interneta vietnē www.bezrindas.lv, ko var izdarīt jebkurā publiskā interneta pieejas vietā, personiskajā datorā ar interneta pieslēgumu vai arī viedtālrunī, ja tāds ir. Tāpat autobusu biļetes var nopirkt iepriekšpārdošanā, ka arī atrodoties jebkurā Latvijas autoostā. To var izdarīt pateicoties tam, ka visā valstī darbojas vienotā reisu uzskaites un biļešu tirdzniecības sistēma starppilsētu maršrutu autopārvadājumiem.
28.06.2013

Labdien!

 

Vai varat, lūdzu, izpētīt, vai "Brikers" bruģa rūpnīcas radītie trokšņi nepārsniedz atļautās normas? No uzņēmuma teritorijas vismaz reizi nedēļā vairākas stundas nāk regulāra, zema, dobja un ļoti nepatīkama 5-6 sekundes ilga skaņa ar ~15 sekunžu intervāliem. Dobeles rietumu daļā to var lieliski dzirdēt.

 

Jau iepriekš paldies!

 

AJ

Lasītāju interesējošo jautājumu “Zemgale” uzdeva Veselības inspekcijai. Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste IEVA RABOVIČA informēja, ka līdz šim Veselības inspekcijā nav saņemti iesniegumi, kuros būtu lūgts izvērtēt trokšņa līmeni minētajā objektā. Veselības inspekcija kontrolē saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), kā arī transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma). Iedzīvotājam, kuram no apkārtējiem saimnieciskās darbības iekārtu un transportlīdzekļu trokšņiem dzīvesvietā rodas aizdomas par potenciālu apdraudējumu savai veselībai, ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā. Lai inspekcija varētu veikt pārbaudi un trokšņu robežlieluma pārsniegšanas gadījumā uzdot par pienākumu atbildīgām personām veikt trokšņu līmeņa samazināšanas pasākumus, sūdzībai ir jābūt rakstveidā, iesnieguma formā. Iesniegums sastādāms brīvā formā, īsi aprakstot problēmas būtību, norādot vārdu, uzvārdu, konkrētās dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju (tajā skaitā tālruni). Iesnieguma beigās nepieciešams personas paraksts. Inspektori veic kontroles iesniedzēja dzīvojamās telpās. Pēc izvērtēšanas mērījumi tiek veikti dienas vai nakts laikā. Gadījumā, ja konstatēti trokšņa līmeņa pārsniegumi, trokšņa avota īpašniekam/lietotājam tiek uzdots veikt korektīvos pasākumus, tiek kontrolēta uzdotā izpilde noteiktajā laika periodā, pasākumu neizpildes gadījumā tiek lemts par administratīvās lietas ierosināšanu, tajā skaitā soda sankciju piemērošanu. Konkrētajā gadījumā iesniegumu iespējams iesniegt Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļā Dobelē, Brīvības ielā 15, katra mēneša otrajā otrdienā no pulksten 9 līdz 13 vai katra mēneša ceturtajā otrdienā no pulksten 13 līdz 17. Tāpat iesniegumu pa pastu iespējams sūtīt uz Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļu Jelgavā, Zemgales prospektā 3, LV-3001. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pants “Akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana (ja tie ir saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumi)” nosaka: “Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, — fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,— uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.” “Zemgale” sazinājās arī ar rūpnīcas vadītāju INTU NAROVSKI, kurš sacīja, ka šis ir otrais viņam zināmais gadījums, kad kāds iedzīvotājs sūdzas par it kā rūpnīcas radītajiem trokšņiem, un, viņaprāt, visticamāk abos gadījumos sūdzējies ir viens un tas pats cilvēks. Pagājušajā gadā kāds iedzīvotājs ar iesniegumu bija vērsies Valsts policijā. Lieta tika izskatīta arī novada domē atbilstošās institūcijās, un sniegta atbilde, ka viss ir normatīvos noteiktajās normas robežās. Ints Narovskis arī pastāstīja, ka rūpnīca darbojas jau vairāk nekā piecus gadus un šo gadu laikā nav mainīta galvenā iekārta, ar kuras palīdzību tiek ražots bruģakmens, tādēļ arī trokšņi, ko rada rūpnīca, šo gadu laikā būtiski nav mainījuši savu skaļumu un intensitāti. Turklāt sūdzību nav pat no rūpnīcas apmēram 50 metru attālumā dzīvojošajiem tuvākajiem kaimiņiem. Egija Grošteine
25.06.2013

Jā, un rakstā pieminētais kultūras pasākumu budžets! Interesanti gan, citos pagastos kultūras pasākumi notiek ik mēnesi, bet, rau, Naudītes pagasta budžetu varētu iztukšot viena ballīte ar īstiem muzikantiem.

Tā ik reizi jācīnās par katru santīmu. Jau gadiem ilgi ierasts, ka Gadu mijas balles notiek abos pagasta ciematos atsevišķi, bet arī šis pasākums - vismaz Apguldē noteikti - ir jāizplēšs ar nagiem, neskatoties uz to, ka tā rīkošanu uzņemas entuziaste - ILZE DEREVJANKO. Cik zinu pēdējo sarīkojumu vajadzēja rīkot kultūras jomas bīdītājam, bet šis darbiņš Apguldē viņam diez ko labi nevedās. Tad, kā jau iesācējam, viss tika piedots, bet...Interesanti, kā kultūras jomas pārzinātājam Naudītes pagastā tiek aprēķināta alga, vai par katru notikušo sarīkojumu, vai citādi... Ja citādi, tad jau gan saprotams, kāpēc pasākumiem naudiņas ir tik maz.....

20.06.2013

Labdien!

Izlasot rakstu par Līgo svētkiem Naudītē - jā, redz kā - izrādās,ka tik maz apmeklē šos svētkus pēc Smiltnieka kunga vārdiem - absurds.Vai tad Smiltnieka kungs pagājušajos un iepriekšējos Līgo svētkos bija Naudītes estrādē,ka tik pārliecinoši saka,ka tajos pulcējoties 20 - 30 cilvēku? Nebija redzēts Smiltnieka kungs Līgo svētkos.Vilšanās par kultūras darba organizatora Normundu Smiltnieku.Vai pagasta iedzīvotāji nav sašutuši par šo visu? Nākošgad pamēģiniet Smiltnieka kungs  ielīgošanu Penkules pagastā. Un Līgo svētku vakaru,katrs lai svin savās mājās jūsu pagastā.

17.06.2013

Labdien!

Vēlējos izteikt sašutumu par Līgo svētkiem Naudītes pagastā. Redz kā šogad Līgo svētkus svinēsim 22.jūnijā,jo balle estrādē notiks šajā datumā.Fantastiski jauki.Bet 23.jūnijā - sēdēsim pie TV un priecāsimies par Līgo svētkiem. Tad kamdēļ tā bija jāpūlās un jātērē nauda - taisot un pucējot estrādi.Pat speciāli tika izveidota Jāņu ugunskura vieta pašā kalnā,izveidota no bruģa,estrāde tik jaukā vietā ezera malā. Tik daudzi brauca no pilsētām radi un draugi visiem,kur svinēt šos jaukos Līgo svētku.Tie kas bija atbraukuši vienreiz - atgriezās atkal un atkal Līgo svētkos.Gadu no gada šie bija gaidīti svētki pagasta iedzīvotājiem Bet nu šogad šie jaukie svētki mūsu pusē izpaliek.

Jautājums tikkai viens - kam šī jaukā ideja????

Kā “Zemgalei” paskaidroja Dobeles novada kultūras un sporta pārvaldes vadītāja MĀRA KRŪMIŅA, lēmums šogad Naudītes pagastā rīkot nevis Līgo svētkus, bet Jāņu ielīgošanu 22. jūnijā pieņemts pēc pagasta kultūras darba organizatora Normunda Smiltnieka ieteikuma, izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, ka līgotāju tieši Jāņu vakarā bijis maz. Pamēģināsim šoreiz tā, - sacīja Māra Krūmiņa. “Zemgale” jautāja arī NORMUNDAM SMILTNIEKAM, kāpēc Naudītē pasākums būs dienu pirms Līgo vakara. Viņš to pamatoja pirmām kārtām ar finansiālajām iespējām (Jāņu naktī muzikantu pakalpojums maksā dārgāk, un tā apmaksai iznāktu iztērēt apmēram pusi no naudīšniekiem visam gadam kultūras pasākumiem atvēlētā budžeta). Pieredze liecinot, ka 23. jūnija vakarā pie ugunskura pulcējoties apmēram 20 – 30 cilvēku. Pārējie līgojot savās mājās vai kur citur. Tāpēc šogad 22. jūnijā Naudītes estrādē notiks Jāņu ielīgošana, kurā uzstāsies Penkules amatiermākslas kolektīvi un pēc tam būs balle. Pamatojoties uz pieredzi, ka arī citos pagastos, piemēram, Bikstos, pasākums notiek dienu pirms Līgo vakara, Normunds Smiltnieks cer, ka interesenti būs, turklāt no pagasta attālākām vietām. Jāņu vakarā katram griboties iztukšot pudelīti alus, un tad pie stūres, lai nokļūtu pagasta centrā vai atpakaļ no tā, sēsties vairs nevar. 22. jūnijā šī tradīcija koncerta un balles apmeklētājus netraucēs.
05.05.2013

Noskatījos 4. maija Panorāmu - izrādās ka valstī svētki :) Vai Dobele nav Latvijā!  Abpsolūitii neviens pasākums. Varbūt Dobelē šos svētkus svin pa kluso kaut kur pagrīdē, vai arī esmu antiņš un palaidis kaut ko garām.  Katrā gadijumā neesmu redzējis nevienu pasākuma reklāmu.   Arī Dobeles mājas lapā nav nekādas info. Lai gan šī mājas lapa nav pieminēšanas vērta.

Priecīgus svētkus !

Lai neko nepalaistu garām, iesakām abonēt “Zemgali”. Jau 20. aprīlī informējām, ka 4. maijā Dobelē būs Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienai veltīts svētku koncerts. Arī 3. maija numurā bija informācija par svētku pasākumiem – ziedu nolikšanu pie Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa un koncertu Dobeles kultūras namā. Arī Dobeles pašvaldības mājas lapas kritika nav vietā. Vēl 7. maijā līdz darba dienas sākumam, lapu tikko atverot, tajā bija izlasāma 26. aprīlī ievietotā informācija par svētku pasākumiem. Tā kā nekādas pagrīdes 4. maijā Dobelē nebija. Kā pasākuma apmeklētāja varu apliecināt, ka svētku koncerts bija ļoti jauks. Koklētājas, koris “Vizma” un Sergejs Jēgers gan radīja svinīgu noskaņu, gan veldzēja dvēseli. Ligita Dāvidsone, “Zemgales” galvenā redaktore