Pirmdiena, 2018. gada 24. septembris            Vārda diena : Agris, Agrita

«Zvaniņā» skaistas taciņas un telpas

   Pirmsskolas izglītības iestādē «Zvaniņš» Dobelē ir ap 250 audzēkņu. Vasarā bērnudārzā ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan āra teritorijā, gan iekštelpās. Aicinot ciemos pašvaldības pārstāvjus un būvniekus, iestādes vadītāja Dina Štraube un viņas vietniece Daina Sarmīte Vējiņa vēlējās parādīt paveikto un dalīties priekā par ieguvumiem darba un mazo dobelnieku vides uzlabošanā.

Atsaucot atmiņā vienu no pirmajiem veikumiem PII «Zvaniņš», kad tika izveidots jauns rotaļu laukums bērnudārza teritorijā, mājinieki aicināja viesus doties pastaigā, lai varētu parādīt, kā nu izskatās visa apkaime. Visi rotaļu laukumi ir aprīkoti ar jaunām iekārtām un ir mūsdienīgi. Dina Štraube akcentēja, ka tas veikts pakāpeniski, bet šajā vasarā ir jaunu segumu ieguvušas ietves, sakārtota un jaunu veidolu ieguvusi zaļā zona, četrās grupu telpās veikts remonts.

18.09.2018Komentāri

Gatavojamies 13. Saeimas vēlēšanām

   Vēl nepilnas trīs nedēļas līdz 13. Saeimas vēlēšanām, kad balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli par kādu no 16 politiskajām partijām. Sarunā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāju KRISTĪNI BĒRZIŅU «Zemgale» skaidroja, kā gatavoties šim atbildīgajam notikumam. Sarunu lasiet otrdienas laikrakstā.
18.09.2018Komentāri

Mazpulcēni var baudīt darba augļus

   Mazpulku kustības pirmsākumi saistāmi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, taču arī Latvijā tai ir nozīmīga loma bērnu un jaunatnes audzināšanā un ievadīšanā dažādos darbos.

Mazpulku kustībai Latvijā veltīta izstāde septembra sākumā tika atklāta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā «Pikšas». Ir likumsakarīgi, ka tieši šajā muzejā ir skatāma šāda izstāde, jo Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Viņš sāka par to rakstīt presē un popularizēt šo ideju. Mazpulki Latvijā tika nodibināti 1929. gadā. Tie tika dibināti ne vien laukos, bet arī pilsētās – gan pie pamatskolām, gan pie vidējām mācību iestādēm. Dalībnieki mācījās mājturības pamatus, mājamatniecības darbus, iepazina tehniku, kopa izmēģinājumu lauciņus, nodarbojās ar sportu un māksliniecisko pašdarbību.
Mūsdienās mazpulki darbojas vairākās apkaimes skolās – arī Annenieku pamatskolā, kur ir 485. Annenieku mazpulks, un Bērzupes speciālajā internātpamatskolā, kur ir Bērzupes mazpulks. Abus vada skolotāja INTA BALČŪNA, kura «Zemgalei» pastāstīja par šo mazpulku paveikto šajā gadā.14.09.2018Komentāri

Saruna dzejā - Latvija, dzimtā pusi, mājas

   Septembris Latvijā ir arī Dzejas dienu mēnesis, kad biežāk nekā citkārt notiek dažādi literāri pasākumi, kas saistīti ar dzeju. Atzīmējot rakstnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu 1965. gada 11. septembrī, Latvijā pirmo reizi tika rīkotas Dzejas dienas, kas nu kļuvušas par ikgadēju notikumu.

Ik gadu laikraksta «Zemgale» lasītājiem ir iespēja lasīt apkaimes literātu biedrības «Spārni» dalībnieku dzejas sacerējumus. Šoreiz, sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, tie veltīti Latvijai, dzimtajai pusei un vietai. Literātu veikumu apkopoja un «Zemgalei» iesūtīja biedrības vadītāja Velga Deksne.
14.09.2018Komentāri

Viens deputāts ir pret miljoniem vērto balsojumu

   Dobeles novada domes augusta sēdē tika izskatīti 22 jautājumi, no kuriem lielākā daļa bija par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Tie debates neraisīja un tika akceptēti, balsojot «par» visiem deputātiem, kuri sēdē piedalījās. Sēdē no 17 novada domes deputātiem nepiedalījās trīs: Aldis Cīrulis, Viktors Eihmanis un Edīte Kaufmane.
Protams, visi jautājumi iepriekš bija izskatīti attiecīgo komiteju sēdēs un, vairākumam atbalstot izstrādātos lēmumprojektus, virzīti izskatīšanai un akcepta saņemšanai domes sēdē.
Tiklīdz jautājums bija par aizņēmumu Valsts kasē, kas būs apmēram 2,7 miljoni eiro, saistībā ar grozījumiem Dobeles novada domes 2017. gada 27. jūlija lēmumā Nr. 184/9 «Par projekta iesnieguma «Dobeles novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana» iesniegšanu», izvērsās plašākas debates. Ziņotāja šajā jautājumā bija novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laila Šereiko.

– Esam kā ķīlnieki, iepriekš piekrītot visu īstenot par vienu summu, bet nu tā ir palielinājusies gandrīz par vienu ceturtdaļu, – sacīja AINĀRS MEIERS.
14.09.2018Komentāri

Gadsimtu satikšanās Dobeles pilsdrupās rit arheologa uzraudzībā

   Jau ilgāku laiku Dobeles pilsdrupās rosās būvnieki un daļa no šā objekta ir apmeklētājiem slēgta. Tie, kuri cītīgi seko līdzi iecerēm, ko plāno īstenot Dobeles novada pašvaldība, zina, ka tur sākti konservācijas un pārbūves darbi. Jau vairākus gadus tika runāts, ka Dobeles pilsdrupās iecerēts īstenot arhitekta Pētera Blūma projektu.14.09.2018Komentāri

Sudrabu pasaules čempionātā kaldina arī «sprīdīši»

   Augusta sākumā Latvijā norisinājās pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Skrejošie orientieristi sacentās Rīgā un Siguldas apkaimē, taku orientieristi – Daugavpilī. Par milzīgu pārsteigumu parūpējās Latvijas taku orientieristu izlase, izcīnot sudraba medaļas stafetē. Pirmo etapu Latvijas izlasē pieaugušajiem veica piecpadsmitgadīgais Dobeles kluba «TSK Sprīdītis» pārstāvis, Annas Brigaderes pamatskolas 9. klases audzēknis Kristaps Mierlauks.
14.09.2018Komentāri

Uz Vāciju mēnesi pēc Deju svētkiem

   Atkal viena vasara deju kopas «Akači» un nu jau arī «Ex Akači» vēsturē ir nodejota. Tāpat kā visas iepriekšējās, arī šī bija dažādiem notikumiem, koncertiem un piedzīvojumiem bagāta. Visemocionālākais mūsu piedzīvojums, protams, bija XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, bet ar to mūsu vasaras dejošana nebeidzās, jo tieši mēnesi pēc svētku gājiena devāmies ceļā uz Bavārijas mazpilsētas Šmidmīlenes 40. tirgus svētkiem. Vairāk ceturtdienas laikrakstā.
14.09.2018Komentāri

Tomāts pārsteidz ar savu daudzveidību un krāšņumu

   Otrdien Latvijas Dabas muzejā tika atklāta izstāde «Tomātu parāde 2018», kurā ar savu šā gada lolojumu piedalās arī mūspuses tomātu audzētāji, kuri darbojas Artūra Sildes dārzkopības entuziastu klubā «Tomāts» Dobeles nodaļā, ko vada Austra Zaļuma, un biedrība «Latvijas Mazpulki», kur savu lolojumu apskatīt piedāvā ar mazpulcēni no Penkules – Sintija Daņiļēviča, Loreta Kalviņa un Melānija Legzdure. Izstāde Rīgā būs atvērta līdz 26. augustam.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 24. augustā!
27.08.2018Komentāri

Dainas kā vecmāmiņas apskāviens

   Aizvadītajā piektdienā Auces bibliotēkā kopā sanāca tie ļaudis, kam ļoti nozīmīgas ir latvju dainas. Par to jēgu, tulkojumiem un nozīmi pašas dzīvē pastāstīja trimdas latviešu valodniece IEVA AUZIŅA SENTIVANI.
Viņa apjomīgā izdevumā «Dainas», 18 gadu laikā periodiski atdzejojot 450 tautasdziesmu četrrindes angļu valodā, centusies mainīt uzskatu, ka latviešu dainas nav iespējams tulkot.
Vairāk lasiet ceturtdien.
27.08.2018Komentāri

Vizmu ceļš no Dobeles pirms 25 gadiem šogad ved uz Matīšiem

   Matīši vēstures avotos pirmo reizi minēti 1678. gadā, kad nodibināta Matīšu draudze. Apdzīvotā vieta pie baznīcas sāka veidoties jau 1890. gadā, kad uz Mīlītes muižas zemes tika uzceltas pirmās sarkanā ķieģeļa mājas. 1925. gadā Matīšiem piešķir biezi apdzīvotas vietas jeb ciema statusu. 1937. gadā miestā jau ir 66 mājas, vairākas sabiedriskās celtnes, darbojas amatnieki – maiznieki, miesnieki, dārznieki, fotogrāfi un frizieri, strādā ārsti, uz Valmieru kursē privātais autobuss. 2018. gada 11. augusts Matīšu vēstures lappusēs ierakstīja vēl vienu notikumu – tur notika 25. Vizmu salidojums «Vizmas vizmo Matīšos», pulcējot 46 vārdamāsas un ļaudis, kuri piedalījās šajā interesantajā un izglītojošajā pasākumā, kuru šoreiz sadarbībā ar Matīšu pagasta amatpersonām un citiem aktīvistiem organizēja VIZMA MAKSIŅA .
Vizmu salidojuma ideja ir radusies Dobelē, kur to organizēja tās iniciatore Dobeles pilsētas sieviešu kora «Vizma» diriģente Vizma Zandersone, pirms 25 gadiem pulcinot savas vārdamāsas. Pirmajā salidojumā piedalījās deviņas Vizmas, starp kurām bija arī Vizma Maksiņa – kora diriģente no Kanādas. Viņas dzimtas saknes saistītas ar Matīšiem, tur mīt viņas tētis un bieži ciemojas arī pati Vizma.
27.08.2018Komentāri

Ballējās un sumināja čaklos saimniekus

   Pagājušajā sestdienā daudzviet Latvijā tika rīkota simtgades zaļumballe. Šāds sarīkojums bija arī Dobelē.
Pasākuma vadītājs Rihards Gāle, atsteidzies uz sarīkojumu ar velosipēdu, norādīja, ka šis nav parasts danču vakars, bet gan simtgades zaļumballe, jo līdz mūsu valsts simtgadei ir tieši simts dienas. Šī sarīkojuma laikā tika sumināti konkursa «Vasaras sakta 2018» dalībnieki.
Par vietu sadalījumu un piešķirtajām nominācijām lasiet piektdienas laikrakstā.
27.08.2018Komentāri

No zaļumballes ar velosipēdu

   Sagaidot Latvijas simtgadi, Dobeles novadā norisinājās velobrauciens «Iepazīsti Dobeles novadu», kura dalībnieki pagājušajā sestdienā tika aicināti uz zaļumballi Ķestermeža estrādē, lai saņemtu balvas.
Dobeles Sporta centra vadītājs DAINIS RITUMS, sveicot visus klātesošos, norādīja, ka pēdējais velobrauciena posms norisinājās tieši pasākuma dienā. Viņš teica:
– Šis velobrauciens noritēja jūnijā, jūlijā, augustā. Katrā mēnesī vienu sestdienu. Brauciens tika rīkots ar mērķi, veicot tā posmus, savākt 100 kilometrus par godu Latvijas simtgadei. Jāsaka tā, ka mums tas neizdevās, jo mēs esam iebraukuši jau nākamajā simtgadē.
Plašāk - ceturtdien.
27.08.2018Komentāri

350 kilometru pārbaudījums sev pašai

   Pa Santjago ceļu plānojām noiet 280 kilometrus, bet pieveicām 350 kilometrus, – stāstījumu par šo savu piedzīvojumu iesāka dobelniece VELGA GORŠKOVA. Viņa un vēl divas ceļabiedrenes no Latvijas aprīļa beigās devās pa Santjago ceļu, lai ik dienu kājām pieveiktu vismaz 20 kilometrus.

Uzziņa:
Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā – Portugālē, Spānijā. Tā saknes meklējamas senā vēsturē: pēc leģendas, apustuļa Jēkaba mirstīgās atliekas tika vestas pa tolaik jau aktīvu tirdzniecības maģistrāli. Laikam ritot, tūkstošiem svētceļnieku devās uz svētā mocekļa kapavietu Santjago de Kompostelā, kur tika uzbūvēta bazilika – viens no tagadējiem svētceļnieku galamērķiem. Modernais ceļš ir nedaudz mainīts, ir pat izstrādāti dažādi varianti, tomēr lielākoties cilvēki izvēlas klasisko maršrutu – ap 800 km garo Franču ceļu. Tā pievārēšanai kājām vajadzīgs nedaudz vairāk par vienu mēnesi.

– Mēs gājām 12 dienas un, kā jau sacīju, pieveicām 350 kilometrus. Vienmēr ir jautājums, kāpēc cilvēki grib iet pa šo ceļu, kāpēc viņi vispār grib iet tik lielu attālumu ik dienu. Mans iemesls – es gribēju sev pierādīt, ka es to varu. Man ir bijušas problēmas ar veselību, ar kājām. Nebija viegli, bet es to paveicu.
Plašāk lasiet «Zemgalē» 28. jūnijā!
02.07.2018Komentāri

Vainags mājas augstākajā punktā – spāru svētki klāt!

Aizvadītā gada nogalē tika parakstīts līgums par Dobeles pilsētas kultūras nama daļas pārbūves un bloķēta apjoma jaunbūves būvdarbiem. Līgumu parakstīja novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un SIA «Bukoteks» valdes priekšsēdētājs Aivars Kronbergs.
Virs piebūves vakar tika uzsliets vainags, kas vēstīja par spāru svētkiem.
Par spāru svētkiem ir sacīts, ka tie tiek svinēti laikā, kad ēkas, mājas celšana ir savā augstākajā punktā – ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, visi smagākie darbi ir pabeigti. Tas ir laiks, kad mājas saimnieki vai pasūtītāji var izteikt pateicību par paveikto darbu ne vien tiem, kuri vēl turpinās jumta, apdares, santehnikas un citus darbus, bet arī tiem, kuri savu darbu šajā objektā ir pabeiguši.

 
Par spāru svētkiem, kas notika vakar, plašāk varēsiet lasīt kādā no nākamajiem laikraksta «Zemgale» numuriem.
Dobeles pilsētas kultūras nama pārbūvei un rekonstrukcijai pašvaldība Valsts kasē kopumā ir aizņēmusies vairāk nekā 1,5 miljonus eiro. Vērienīgos pārbūves darbus uzsāka pērn decembrī, tos plānots pabeigt šā gada augustā.
02.07.2018Komentāri

Par Dziesmu un deju svētku dalībnieku autobusiem

   Gaiss jau virmo Dziesmu un deju svētku noskaņās. To noteikti izjūt gan svētku dalībnieki – dziedātāji, dejotāji, mūziķi un citi amatiermākslas kolektīvu pārstāvji –, gan ļaudis, kuri jau ilgu laiku domā par svētku dalībnieku labsajūtu un visu nepieciešamo norišu organizēšanu. Viena no neatņemamām svētku notikumu aizkulisēm ir transports, kas būs daļa no dalībnieku sadzīves, labsajūtas un garastāvokļa garantiem.
Dobeles novada vairāk nekā 500 cilvēku lielo dalībnieku pulku ar transportu nodrošinās SIA «Dobeles autobusu parks». Par transporta un autobusu vadītāju darba grafiku domā un jau ilgāku laiku to plāno SIA pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja INITA TĒRAUDA.
– Transports jānodrošina 24 Dobeles novada kolektīviem. Visu plānojot, ievērojām nosacījumu, lai katram dalībniekam autobusā ir sēdvieta. Svētku laiks ir vairākas dienas, mēģinājumu un koncertu grafiks spraigs, cilvēki būs noguruši ne vien no šīs slodzes, bet arī no tā, ka dzīvo ne tik komfortablos apstākļos, kādi ir mājās.
Ar autobusiem dalībnieki jānodrošina deviņas dienas, visi atgriezīsies mājās desmitās dienas rīta pusē.

Auces novada svētku dalībnieku pārvadāšanai tiks izmantoti autobusi, kas mācību gada laikā pārvadā novada skolēnus, – «Zemgalei» pastāstīja novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks GUNTIS ŠĒFERS.

Par Tērvetes novada svētku dalībnieku nodrošinājumu ar transportu domā novada pašvaldības izpilddirektors MĀRIS BERLANDS.
Plašāk lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018Komentāri

Varas maiņas laiks Dobelē – 1940.–1950. gads

   1940. gads Dobelē bija iesācies uz visai pacilātas un patriotiski noskaņotas nots. Prese plaši aprakstīja gatavošanos svētkiem 15. maijā. Tuvojās arī ilgi gaidītā Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšanas diena.
Pilsētas iedzīvotāju rosība 20. gadsimta 30. gados tik tiešām bija likusi labus pamatus Dobeles turpmākajai attīstībai. Laikrakstā «Zemgales Balss» 1940. gada maijā Dobelei veltīti šādi atzinīgi vārdi: «Dobeles pilsēta un pagasts ir plaša Zemgales novada sirds un centrs, caur kuru apkārtējos lauku pagastos ieplūst garīgās un materiālās kultūras vērtības un sasniegumi. Šis stāvoklis Dobeles sabiedriskai dzīvei uzstāda diezgan augstas prasības, kuras visas ar ciešu sabiedrisko organizāciju sadarbību līdz šim izpildītas ar vislabākām sekmēm.»
Uz Eiropas politisko notikumu fona Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana iegūst simbolisku nozīmi un saldsērīgu noskaņu. Piemineklis tika atklāts ar svinīgu aktu, kurā piedalījās Latvijas armijas un vairāku Dobeles sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemiņas vieta tika radīta ar mērķi godināt kareivjus, kas Brīvības cīņu laikā izcīnīja valsts neatkarību. Taču tai vairs nebija lemts ilgi pastāvēt.
Astoņas dienas pēc pieminekļa atklāšanas Latvijas robežu pārgāja PSRS karaspēks.
Par tālākām norisēm lasiet laikrakstā «Zemgale» 29. jūnijā!
02.07.2018Komentāri

LAIKRAKSTU VAR IEGĀDĀTIES ARĪ CITOS TIRZNIECĪBAS PUNKTOS DOBELĒ: SIA DOBELES PB VEIKALOS VEIKALĀ "MAGONE", BRĪVĪBAS IELĀ 58, SIA "LŪCIJA" (Circle K).


APMEKLĒ MŪS ARĪ CITOS PORTĀLOS... SPIED ŠEIT


JAUNUMI ŠEIT. 






Laikraksts ZEMGALE iznāk 153 x gadā

Preses izdevuma periodiskums: 3 x nedēļā. Iznākšanas dienas: otrdiena, ceturtdiena, piektdiena. Reģionālais laikraksts ZEMGALE Auces, Dobeles, Tērvetes novadam un ikvienam interesentam! - Vietējās aktualitātes, notikumi, lasītāju viedokļi par visu, kas svarīgs. - Tematiskās lappuses par uzņēmējdarbību, kultūru, izglītību, nevalstiskajām organizācijām, likumību, tūrismu, dabu, veselību, TV programma un vēl... - Sestdienās - horoskops, krustvārdu mīkla, pasākumu kalendārs. - Plašas iespējas jūsu reklāmai un sludinājumiem. Zvaniet, nāciet, rakstiet! Tālr. 63781879 e-pasts [email protected]

ARHĪVS

UZ SĀKUMU


Apstiprināt